Labrīt

Piesaista līdzekļus Salacgrīvas ostas modernizācijai

Labrīt

«Olimpiskais zibsnis»: 2008.gads - Pekina, Ķīna

Eksperti: Krievijas informatīvie uzbrukumi Eiropas Savienībai nemazinās

Eksperti: Krievijas informatīvie uzbrukumi Eiropas Savienībai nemazinās

Ir pagājis gads kopš Eiropas Savienībā (ES) tika izveidota īpaša vienība, kas nodarbojas ar Krievijas propagandas atspēkošanu un atmaskošanu. Līdz šim tā ir apkopojusi informāciju par vairāk nekā 1600 publikācijām dažādos ar Krieviju saistītos plašsaziņas līdzekļos, kas satur izdomājumus vai puspatiesības. Tas pierāda, ka kaimiņvalsts informatīvie uzbrukumi nav nedz izzuduši, nedz mazinājušies.

Vairāk nekā 1600 raksti uz 174 lapaspusēm. Tā skaitļos izskatās Eiropas Savienības Stratēģiskās komunikācijas vienības pirmā gada darbības rezultāts. Šī nelielā nodaļa ES Ārējās darbības dienesta ietvaros tika izveidota aptuveni pirms gada pēc vairāku Austrumeiropas un Centrāleiropas valstu spiediena uz Briseli.

Viens no vienības galvenajiem mērķiem ir apkopot dažādos medijos publicētos materiālus, kas satur Krievijas propagandas un dezinformācijas elementus. Katru nedēļu šo materiālu apkopojums tiek publicēts sociālajos tīklos ar skaidrojumu, kādēļ tajos ievērtā informācija ir nepatiesa.

Pazīstamais izdevuma “The Economist” apskatnieks Edvards Lūkass intervijā Ukrainas televīzijas kanālam “Hromadske” sacīja, ka Eiropas Savienībai tas ir milzīgs solis:

“Vēl pirms pāris gadiem tas bija pilnīgs tabu temats. Es toreiz runāju ar vairākiem cilvēkiem Ārējās darbības dienestā, Eiropas Komisijā un Padomē un un prasīju ko jūs darāt ar Krievijas informatīvo karu. Un viņi man atbildēja: “Mēs tam neticam. Mēs ticam brīvai presei. Un jūs taču nemēģināt pateikt, ka mums Eiropā būtu jāpakļauj mediji varas kontrolei.” Un es atbildēju, ka, protams, neko tādu nevēlos. Bet tomēr uzstāju, prasot - ko tad īsti jūs darāt ar Krievijas propagandas uzbrukumiem, kas notiek un tiek vērsti pret Eiropas Savienības valstīm? Un par mani toreiz vienkārši smējās.”

Tomēr ir skaidrs, ka Krievijas mediju budžets un mērogs ir nesalīdzināmi lielāks par vienas nodaļas iespējām. Bet tā kā Eiropa nevēlas atbildēt uz propagandu ar kontrpropagandu, tiek meklēti citi risinājumi. Proti, pastāv cerība, ka Briselē apkopotos materiālus izmantos neatkarīgie izdevumi gan Eiropas Savienībā, gan arī bijušajās Padomju Savienības republikās.

Aptuveni gada laikā apkopotie materiāli liecina, ka visaktīvāk dezinformācijas kampaņa notiek krievu valodā, uzrunājot krieviski runājošos iedzīvotājus dažādās valstīs. Otrajā vietā ir angļu valoda, kurā vēsta televīzijas kanāls RT, un trešajā vietā ir čehu valoda.

Kā zināms, Čehijas prezidents Milošs Zemans ir viens no aktīvākajiem Krievijas politikas atbalstītājiem starp Eiropas Savienības līderiem. Tādēļ viņš tiek bieži pieminēts arī Krievijas medijos, pārspīlējot šī politiķa lomu Eiropā. To apliecina pētījums, ko nesen veica Prāgā bāzētā “Eiropas vērtību domnīca”, saka tās direktora vietnieks Jakubs Janda:

“Viņi skatās tikai uz Čehijas prezidentu, kuram konstitūcija neparedz nekādus izpildvaras pienākumus. Un viņi pilnībā ignorē Čehijas premjeru, kurš ir galvenā izpildvaras figūra valstī. Visticamāk, tas tādēļ, ka viņš ir visnotaļ asi izteicies par Krievijas agresiju Ukrainā.”

Tāpat Krievijas medijos bieži parādās arī Slovākijas premjers Roberts Fico, Ungārijas premjers Viktors Orbans un Itālijas valdības vadītājs Mateo Renci, jo šie līderi arī tiek pasniegti kā Krievijai draudzīgi. Par galveno oponenti tiek uzskatīta Vācijas kanclere Angela Merkele, bet Briseles politiķi Krievijas presē neparādās gandrīz nemaz.

Jūnija beigās “Eiropas vērtību domnīca” ir publicējusi arī 50 ieteikumus Eiropas Savienībai un dalībvalstīm, kā apkarot Krievijas dezinformāciju. Viens no galvenajiem ieteikumiem ir izveidot katrā no Eiropas valstīm vienību, kas strādātu ar Krievijas dezinformāciju. Tāpat nepieciešams šādu draudu iespēju ierakstīt arī nacionālās drošības stratēģijā. Tiek ieteikts arī biežāk par dezinformāciju runāt sabiedriskajos medijos. Ja valdības nerīkosies aktīvāk, lai cīnītos ar informatīvajiem uzbrukumiem, iedzīvotāji arvien vairāk atsvešināsies no Eiropas idejām, secina ieteikumu autori.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti