Eksperti: Krievijā veido mazāku un bīstamāku armiju

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Līdz 2020. gadam Krievija plāno pabeigt ambiciozo bruņoto spēku modernizācijas programmu aptuveni 600 miljardu eiro vērtībā. Eksperti atzīst, ka programmas veiksmes gadījumā Krievijas militārais potenciāls būtiski nepalielināsies. Gan karavīru skaits, gan ieroču daudzums pat saruks. Taču jaunie spēki būs daudz efektīvāki un spēs īstenot pašreizējo Krievijas vadītāju ambīcijas jaunās paaudzes karos, kura piemēru var vērot Ukrainā.

No publiskiem avotiem var uzzināt, ka Krievija diezgan straujiem tempiem nomaina novecojušos, daudzviet vēl PSRS laikos ražotos ieroču, bruņutehniku, lidmašīnas un kuģus pret pašmāju un ārvalstu jaunākajiem paraugiem.

Pēc sešiem gadiem vismaz 70% no minētā jāatbilst 21. gadsimta prasībām. Modernizācija skar arī kodolarsenālu, liekot uzsvaru uz pārvietojamām palaišanas platformām, atomzemūdenēm un aviāciju.

Kā skaidro Nacionālās aizsardzības akadēmijas speciālisti, reformas galvenais mērķis ir padarīt armiju kaujas spējīgāku, disciplinētu un labāk vadāmu. Armijai jākļūst elitārākai.

Gan ieroči operacionālā, gan vienību līmenī mēs redzam, ka armija atspoguļo to, ko Krievijā sauc par jaunās paaudzes kara mākslu. Principā, ko viņi realizēja Ukrainā,” saka akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra izpilddirektors Jānis Bērziņš.

Jaunā parauga kara mākslas galvenā atziņa ir iespējas uzvarēt karu, tikai minimāli izmantojot militāru spēku. Moderno karu pieņemts iedalīt astoņās fāzēs, un pirmās četras neparedz tiešu uzbrukumu.

Pirmajā fāze iekarojamās valsts sabiedrība ar propagandu un dezinformāciju tiem šķelta, veicināta neapmierinātība ar sociālekonomisko stāvokli. Otrajā fāzē mēģina dezorganizēt valdības un militāro struktūru darbību, tajā skaitā ar uzpirktu politiķu un ierēdņu palīdzību. Pēc tam mēģina paralizēt šo struktūru darbu, bet ceturtā fāze jau paredz vietējo provokatoru un ārvalstu diversantu ierašanos ar mērķi rīkot bruņotus nemierus.

Mums ir ļoti jāgatavojas pret šādiem draudiem, jo šobrīd jau Latvijā tiek realizēta pirmā fāze un ir arī daļa no otrās fāzes,” norāda Bērziņš.

Krievijas valdītāji tēmē gan uz daļu no bijušās PSRS teritorijas vai vismaz ietekmes zonas atgūšanu, gan iezīmē jaunus kara laukus, piemēram, aiz polārā loka, kas kļuvuši interesanti, pateicoties derīgo izrakteņu krājumiem. Ekspansiju var apturēt vienīgi naudas trūkums. Kā atzīst ekonomisti, ienākumu prognozes, kas ļāva iecerēt armijas modernizāciju, vairs nav spēkā. Tomēr tuvākajos gados sarīkot nepatikšanas kaimiņiem, tostarp Baltijas valstīm, spēka vēl pietiks.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti