Tas, kādi ir Kremļa saimnieka - prezidenta Vladimira Putina mērķi jaunajai politikai Tuvajos Austrumos, gan nav pilnībā skaidrs. Iespējams, ka ar Krievijas starpniecību varas groži izslīdēs no rokām Sīrijas diktatoram Bašaram al Asadam. Taču Sīrijas pilsoņu kara izbeigšanai un bēgļu straumes apturēšanai ar to vien nepietiks.
Saeimas Ārlietu komisijas loceklis Atis Lejiņš ("Vienotība") norāda, ka par Krievijas militārās klātbūtnes palielināšanu Sīrijā un tās lielāku iesaisti konflikta risinājumā slepenas sarunas veiktas jau vairākus mēnešus, tostarp gan ar ASV ārpolitikas jomas vadītājiem, gan ar prezidentu Baraku Obamu pirmdien ANO mītnē Ņujorkā. Krievija, piemēram, varētu pierunāt Sīrijas prezidentu Bašaru al Asadu beidzot atdot varu.
Latvijas Universitātes asociētais profesors Ojārs Skudra uzsver, ka Krievijas ofensīva ir vajadzīga, lai saglabātu nozīmīga spēlētāja statusu vismaz daļā no pasaules arēnas. Krievija ne grib, ne spēj ilgi un nopietni karot Tuvajos Austrumos, taču tā vēlas saglabāt karabāzes šai reģionā. "Putina mērķis ir saglabāt savas pozīcijas Sīrijā. Vai tas nozīmēs nedalītu atbalstu Asadam, es šaubos," teica Skudra.
Sīrijas diktatoram ikvienā gadījumā jāaiziet, taču arī rietumvalstis pieļauj, ka tas notiks pēc visiem pieņemama pārejas procesa. "[Lielbritānijas premjera Deivida] Kamerona, [Vācijas kancleres Angelas Merkeles, [ASV valsts sekretāra Džona] Kerija izteikumi liecina, ka Asadam varētu būt loma pārejas procesā, ir iespējams risinājums. Kāds tas būs, neviens nezina. Varbūt valsti sadalīs," sprieda Lejiņš.
Patlaban Krievijas šķietami agresīvā rīcība Sīrijā un kritika, ko tai velta ASV, vairāk izskatās pēc stīvēšanās, kuram būs labāka vieta pie sarunu galda. Krievijai jau izdevies saskaņot savus plānus ar Izraēlu un Turciju. To atbalsta arī Irāka un Irāna. "Galvenokārt tas nozīmē, ka Krievijai ir izdevies izrauties no diplomātiskās izolācijas pēc notikumiem Ukrainā," norāda Skudra.
Eksperti atzīst, ka degvielas Sīrijas konfliktam pietiks vēl daudziem gadiem. Tagadējā Krievijas iejaukšanās gan varētu tuvināt beigas, bet garantēt to nespēs.
Jau ziņots, ka Krievijas gaisa spēki veikuši pirmos uzlidojumus grupējuma “Islāma valsts” pozīcijām Sīrijā. Tas noticis neilgi pēc tam, kad Krievijas Federācijas Padome trešdien deva atļauju valsts prezidentam izmantot valsts bruņotos spēkus ārvalstīs.
