Austers sacīja, ka konflikts tur nav rimis nevienā pašā brīdī. Piemēram, 2014. un 2015. gadā Kalnu Karabahā kopumā bojā gāja ap 60 cilvēku un aprīļa sākumā notikušās četru dienu sadursmes bija eskalācija. Tās lielā mērā bija saistāmas ar Azerbaidžānu. Proti, tā jau agrāk bija gatava pielietot militāru spēku, lai pārtrauktu gadiem ilgušo strīdu par Kalnu Karabahu. Azerbaidžāna ir vīlusies par gadiem ilgo sarunu iznākumu, nesaņemot Armēnijas piekrišanu savām prasībām.
Arī Sprūds piekrita, ka Azerbaidžāna vēlas no atgūt tā saucamās Armēnijas okupētās teritorijas un tad diskutēt par Kalnu Karabahu. Savukārt Armēnija piedāvā apmainīt Kalnu Karabahu, kas pienāktos tai, pret okupēto teritoriju atdošanu. Turklāt reģionā lielas intereses ir arī ārvalstīm: Irānai, kam ir ciešas saites ar Armēniju, Turcijai, kas savukārt atbalsta Azerbaidžānu, un Krievijai, kas vēlas stabilitāti Dienvidkaukāzā un negrib nostāties ne vienā, ne otrā pusē, lai nezaudētu savas manipulācijas un ietekmes iespējas.
Naidpilnas ir arī abu valstu sabiedrību attiecības. Sprūds sacīja, ka armēņu un azerbaidžāņu jaunajām paaudzēm ir iepotēts naids vienai pret otru. Tas situāciju padara vēl grūtāk risināmu. Viņš atgādināja, ka, sabrūkot PSRS, azerbaidžāņu minoritāte no Armēnijas tika padzīta, tāpat kā armēņu minoritāte no Azerbaidžānas.
Spriedze pastāv arī valstu vadītāju vidū. Piemēram, Armēnijas prezidents Seržs Sargsjans pats ir dzimis Kalnu Karabahā un atdot šo teritoriju Azerbaidžānai būtu viņa politiskās karjeras beigas. Savukārt Azerbaidžānas prezidentam Ilhamam Alijevam ir jāpierāda, ka arī viņš ir valsts vadītājs, nevis sava dēla – Heidara, bijušā valsts prezidenta – dēls.
Sprūds pieļāva, lai arī visi saprot, ka karš nostiprinātu ārējo spēlētāju ietekmi, tomēr pilnībā šādu iespēju nedrīkst izslēgt. Viņš norādīja, ka tieši Alijevs varētu gribēt pierādīt savu valsts vadītāja potenciālu un brīdī, kad Azerbaidžāna sajutīs, ka var uzbrukt un uzvarēt, varētu sākties karš. „Manuprāt, agrāk vai vēlāk – mēs pie tā varētu nonākt. (..) Politiķiem pulkstenis tikšķ,” sacīja Sprūds.
Aprīļa sākumā starp armēņu un azerbaidžāņu spēkiem izcēlās pēdējos gados asākās sadursmes, kurās bojā gājuši vairāki desmiti cilvēku, abām pusēm par konflikta eskalāciju vainojot vienai otru.
