Fakts, ka talibi vēlēšanu kampaņas gaitā uzbruka Šarifa galvenajiem konkurentiem - Pakistānas Tautas partijai un tās sabiedrotajiem - drastiski samazinot viņu iespējas veikt aģitācijas pasākumus, varētu tikt interpretēts kā apstāklis, kas sekmējis Šarifa uzvaru.
Tomēr Šarifs jau centies kliedēt Rietumu potenciālās bažas.
„Pats svarīgākais ir tas, ka mēs nevienam nekad nedrīkstam ļaut izmantot mūsu teritoriju, lai radītu problēmas kādai citai pasaules valstij,” parādoties ziņām par uzvaru vēlēšanās, sacīja Šarifs, kurš 90.gados divas reizes ieņēmis valdības vadītāja amatu.
Šarifa cilvēkiem nebūs problēmu sastrādāties ar Vašingtonas partneriem, uzskata bijušais ASV Senāta Ārlietu komisijas Dienvidāzijas jautājumu direktors Džona Blanks.
„Es neredzu liecības tam, ka viņš jelkādā ziņā būtu ekstrēmistisks līderis, vai arī, ka daļa viņa retorikas - ASV naidīgās, iespējams, proislāmiskās retorikas - pārtaps par vērienīgām pārmaiņām politikā,” sacīja Blanks.
Pēc dažādu telekanālu aplēsēm, Šarifa centriski labējā partija „Pakistānas Musulmaņu līga – N” (PML-N) ieguvusi 115 līdz 126 no kopskaitā 342 deputātu vietām. Bijušā kriketa spēlētāja Imrana Hana „Taisnīguma kustībai” (PTI) paredzams nedaudz vairāk par 30 mandātiem, bet šobrīd valdošā Pakistānas Tautas partija (PPP), kam pašreizējā parlamentā bija 125 deputātu vietas, šoreiz acīmredzot būs jāsamierinās ar vismaz četrreiz mazāku mandātu skaitu.
Šarifs Pakistānas valdību iepriekš vadījis jau divas reizes - no 1990. līdz 1993. gadam un no 1997. līdz 1999.gadam, kad zaudēja varu militārā apvērsumā. Savā priekšvēlēšanu programmā viņš solījis atbalstīt uzņēmējdarbību, lai atdzīvinātu ekonomiku.
