Dzimstības rādītāji jeb vidējais bērnu skaits, ko sieviete dzemdē, pasaulē krītas. Ja šis rādītājs nokrītas zem atzīmes 2,1, tad iedzīvotāju skaits sāk samazināties. 20. gadsimta vidū sievietes dzīves laikā piedzima vidēji 4,7 bērni.
Vašingtonas Universitātes Veselības metrikas un novērtēšanas institūts pētījumā norādījis, ka
vispārējais dzimstības līmeni sarucis gandrīz uz pusi – līdz 2,4 bērniem 2017. gadā.
Institūta ekspertu prognozes liecina, ka līdz 2100. gadam šī atzīme nokritīsies zem 1,7. Rezultātā pētnieki paredz, ka cilvēku skaits uz planētas sasniegs maksimumu ap 2064. gadu, kad planētu apdzīvos 9,7 miljardi cilvēku. Bet gadsimta beigās skaits samazināsies līdz 8,8 miljardiem. Tas ir par diviem miljardiem mazāk, nekā šobrīd paredz ANO.
Institūta direktors Kristofers Murejs britu raidsabiedrībai BBC norādīja: „Tas ir diezgan ievērojami. Lielākajā pasaules daļā notiek dabiska iedzīvotāju skaita samazināšanās. Es domāju, ka ir neticami grūti par to domāt un atzīt, cik tiešām nopietni tas ir. Mums būs jāmeklē veidi, kā reorganizēt sabiedrības.”
Profesors pauda, ka cilvēki par šīm prognozēm mēdz smieties, jo uzskata, ka sievietes vienā brīdī vienkārši nolems atkal dzemdēt daudz bērnu. Tomēr viss ne tuvu nav tika vienkārši. Kā norāda eksperti, dzimstības rādītāju krišanās izskaidrojama ar vairākiem iemesliem.
Viens no tiem ir tas, ka sievietes arvien aktīvāk izvēlas iegūt izglītību, kā arī nopietnāk domā par darbu un savu karjeru. Tādēļ analītiķi piebilst, ka
daudzējādā ziņā dzimstības līmeņa pazemināšanās reizē ir arī sievietes veiksmes stāsts.
Tāpat viens no iemesliem ir tas, ka pieejamāka kļuvusi kontracepcija.
Iemeslus mēģina aprakstīt arī „New York Times” žurnālists un grāmatu autors Ross Dautats: „Neviens nav pilnīgi pārliecināts par iemesliem, kādēļ iedzīvotāju skaits samazinās, kas ir interesanti. Protams, ir zināmi iemesli, kādēļ skaits samazinājies līdz noteiktam līmenim. Piemēram, vairs nav rik daudz agrārās ekonomikas, kurām nepieciešami daudzi stipri dēli. Ir mazāki mirstības līmeņi un nav nepieciešams dzemdēt bērnus, jo izdzīvotu tikai trīs. Sievietes var strādāt ārpus mājas, un viņām pieejams daudz dažādu profesiju. Tas viss izskaidro, kādēļ ir kritums, bet ne to, kādēļ tik dramatisks. Ja vaicā cilvēkiem, cik bērnus jūs vēlētos, izskan atbilde divus vai trīs. Bet, ja paskatāmies uz to, cik tiešām piedzimst, rādītājs ir zem diviem bērniem.”
Visdramatiskāk iedzīvotāju skaits samazināsies Japānā. Proti, no 2017. gadā piedzīvotā maksimuma – 128 miljoniem – līdz mazāk nekā 53 miljoniem līdz gadsimta beigām. Paredzams, ka Itālijā notiks tikpat dramatiska iedzīvotāju skaita samazināšanās – no 61 līdz 28 miljoniem.
Kopumā 23 valstīs, kuru vidū ir arī Spānija, Portugāle, Taizeme, Dienvidkoreja un Polija, iedzīvotāju skaits saruks vairāk nekā uz pusi.
Tikmēr Ķīna, kura šobrīd ir visvairāk apdzīvotā valsts pasaulē, sasniegs 1,4 miljardus. Bet līdz 2100. gadam iedzīvotāju skaits samazināsies līdz 732 miljoniem.
Eksperti gan atgādina, ka problēmas būs ne tikai šīm valstīm, bet tas būs globāls jautājums, jo 183 no 195 valstīs nepiedzims gana daudz bērnu.
Kā skaidroja institūta direktors Kristofers Murejs, prognozes liecina par labām ziņām videi, jo būs mazāks spiediens uz pārtikas ražošanas sistēmām, būs zemāks oglekļa emisiju līmenis, kā arī Subsahāras Āfrikas daļās veidosies ievērojamas ekonomiskās iespējas.
Tomēr citos reģionos saskatāmi mīnusi. „Lielākajā daļā valstu ārpus Āfrikas būs vērojams darbaspēka samazinājums, un populācijas piramīdas tiks apgrieztas kājām gaisā, kam būs dziļas negatīvas sekas ekonomikā. Ņemot vērā iedzīvotāju skaita samazināšanos, pastāv ļoti reāls drauds, ka dažas valstis varētu apsvērt tādas politikas īstenošanu, kas ierobežo piekļuvi reproduktīvās veselības pakalpojumiem, radot potenciāli postošas sekas,” skaidroja Murejs.
Eksperti norādīja, ka valstīm ar augstiem ienākumiem vislabākie risinājumi iedzīvotāju līmeņa un ekonomiskās izaugsmes uzturēšanai būs elastīga imigrācijas politika un sociālais atbalsts ģimenēm, kuras vēlas bērnus.
Jau sen tiek runāts arī par sabiedrību novecošanos. Arī šajā pētījumā prognozēta drūma aina. To bērnu skaits, kas ir vecumā līdz pieciem gadiem, līdz gadsimta beigām būs sarucis par 300 miljoniem. Tikmēr cilvēku skaits, kas būs sasnieguši 80 gadu slieksni, pieaug no 141 miljona 2017. gadā līdz 866 miljoniem gadsimta beigās.
Vašingtonā bāzētā institūta direktors Murejs uzsvēra, ka tas radīs milzīgas sociālās pārmaiņas.
Sociālie pakalpojumi un veselības aprūpes sistēmas būs jāpārskata, lai pielāgotos daudz vecākām sabiedrībām.
Pētnieki norādīja, ka migrācija vairs nevarēs būt atrisinājums šīm problēmām, jo saruks teju katras valsts populācija. Mureja ieskatā - valstis vairs nelauzīs galvas par to, vai atvērt robežas migrantiem vai ne, bet pāries uz atklātu konkurenci par tiem.
