Eksperti: ES un eirozonai Francijas balsojums būs izšķirīgāks nekā Itālijas

Eiropas Savienības (ES) un eiro liktenim izšķirīgāks par Itālijā notikušo referendumu būs Francijas balsojums prezidenta vēlēšanās, uzskata eksperti. Tomēr - Itālija nav tikai viena no 28 valstīm Eiropas Savienībā, tā ir arī viena no lielākajām. 

Itāliešu balsojums referendumā par konstitūcijas izmaiņām, kas noveda pie Mateo Renci valdības krišanas, ietekmēs turpmāko Eiropas un līdz ar to arī Latvijas politiku un ekonomiku.

Pēc Lielbritānijas balsojuma par izstāšanos no Eiropas Savienības un pēc Donalda Trampa kļūšanas par ASV prezidentu Itālijā notikušais tiek vērtēts kā nākamais piemērs vēlētāju neapmierinātībai ar varas politiķiem un tam, ka tas var pavērt atkal jaunus vārtus populisma uzvaras gājienam un arī radīt jaunas briesmas Eiropas vienotībai.

“Kārtējo reizi redzam to, ka sabiedrība visu, ko piedāvā valdība, met atpakaļ, nepieņem. Un šobrīd jau var uzdot jautājumu – kur vispār Eiropā ir valdība, kura ir populāra?” vaicā Rīgas Stradiņa universitātes profesors Andris Sprūds.

“Ja atļauts, var paironizēt – ja reiz Eiropas Komisijas prezidents [Žans Klods] Junkers izsaka atbalstu vienai pusei, tad pilnīgi skaidrs, ka tā puse zaudēs!” piebilst Sprūds.

Vērtējot itāliešu balsojuma sekas ekonomikai, pirms referenduma skanēja bažas, ka Itālijas bankas piedzīvo krīzi un ka pašreizējās valdības sakāve referendumā novedīs pie vēl zemāka eiro kursa, kas kļūtu līdzvērtīgs ASV dolāram. 

Tam, ka Itālijas premjers, atzīstot savu zaudējumu referendumā, ir atkāpies no amata, tūlītējā ietekme ir tāda, ka eiro vērtība nokrita līdz zemākajai atzīmei pēdējo 20 mēnešu laikā. Tas gan bija īslaicīgs kritiens. Tomēr - jautājums par eirozonas izjukšanu ir atpakaļ uz galda. 

“Tas nozīmē, ka svārstības finanšu tirgos ir augstas, tas nozīmē, ka noskaņojums var būt piesardzīgāks. Un ko tas nozīmē Latvijai? Tas nozīmē, ka izaugsmei būs grūtāk rauties uz priekšu,” spriež Fiskālās disciplīnas padomes biedrs Mārtiņš Kazāks.

“Jā, nākamajā gadā mums būs struktūrfondi, kas ekonomiku vilks uz augšu, bet tai pašā laikā viss šis politiskais fons nozīmēs, ka piesardzība, visticamāk, saglabāsies diezgan augsta. Tas nozīmē, ka, iespējams, mājsaimniecības tērēs mazāk naski, nekā tas varētu būt. Arī uzņēmumi, iespējams, būs piesardzīgāki, nekā tas varētu būt,” brīdina Kazāks.  

Tas, ka Itālija varētu izstāties no Eiropas Savienības un līdz ar to arī atteikties no eiro, ekspertu vērtējumā ir tomēr maz ticams. Pavisam cita lieta – ja to izdarītu Francija, pie varas nākot galēji labējās Nacionālās frontes līderei Marinai Lepēnai.

“Es riskēšu izteikt prognozi, ka tas domino efekts tomēr Franciju nesasniegs un ka Marina Lepēna Francijā neuzvarēs. Var teikt – ir notikusi kaut kāda atsevišķa kustība, ir zināma sezona šim populismam, sezona vārdam “nē”, bet tas nenozīmē, ka tagad viss krīt, šķīst un plīst un ka tūlīt Eiropas Savienība beigs pastāvēt,” uzskata Sprūds.

Francijā prezidenta vēlēšanas gaidāmas pēc piecarpus mēnešiem.  

Jau ziņots, ka Itālijas premjerministrs Mateo Renci paziņojis par atkāpšanos no amata, kas seko pēc tam, kad 4.decembrī notikušajā referendumā tika noraidītas viņa vadītās valdības rosinātās konstitucionālās reformas.

Referendumā vairāk nekā 60% balsojušie nepiekrita līdzšinējā premjera idejām. Renci piedāvāja stiprināt centrālās valdības pilnvaras, savukārt daļu varas atņemt reģionālajiem parlamentiem un valsts likumdevēju sapulces augšpalātai – Senātam. Šādi, viņaprāt, būtu iespējams veicināt valstī politisko stabilitāti.

Līdz šim Itālija Eiropas valstu vidū izcēlusies ar rekordbiežu valdību maiņu. Pašreizējās konstitūcijas darbības laikā kopš 1948.gada nomainījušies 60  Ministru kabineti.   

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti