“Mums ir rīcības plāns cīnīties pret bēgļu kontrabandistiem. Tas ietver vairāk nekā tikai viņu kuģu iznīcināšanu. Mēs izsekosim kontrabandistu maršrutu no sākuma līdz beigām. Tāpēc mums ir nepieciešams stiprināt mūsu sadarbību ar valstīm, no kurām migranti nāk un kurām dodas cauri,” šonedēļ preses konferencē sacīja Eiropas Savienības migrācijas, iekšlietu un pilsonības komisārs Dimitris Avramopuls.
Taču jāņem vērā, ka cilvēku kontrabandistiem Lībijā ir simtiem miljonu eiro vērts bizness, kurā, iespējams, iesaistīti arī tie, ar kuriem Eiropa cer vest pārrunas par šo tīklu sagraušanu.
Domnīcas “Carnegie Europe” viespētnieks Marks Pierini paredz, ka militāra operācija nozīmēs došanos uz nelielām ostām, no kurām laivas dodas jūrā.
“Ar pienācīgu aprīkojumu naktī jūs tur atradīsiet un iznīcināsiet vienu, divas, piecas, desmit laivas. Un kas notiks divas stundas vēlāk? No blakus esošās garāžas viņi paņems piepūšamo laivu, piepūtīs to un dosies jūrā. Tas ir absurdi. Tas nodrošinās labus skatus televīzijai, bet tas nav risinājums,” uzskata pētnieks.
“Wikileaks” noplūdis kādas Eiropas Savienības institūcijas dokuments, kurā ir manāms satraukums, ko šāda operācija var nodarīt bloka reputācijai.
Lai sāktu operāciju, ir jāsaņem Apvienoto Nāciju Organizācijas mandāts, kura iegūšanu speciālisti apšauba.
“De facto” aptaujātie eksperti norāda, ka izmisums, ar ko nabadzības un kara dēļ saskaras bēgļi, ir spēcīgs dzinulis, tādēļ, lai ko Eiropa darītu, patvēruma meklētāji turpinās ierasties, par spīti vairākiem tūkstošiem eiro, ko bēgļiem maksā ceļš uz drošību Eiropā.
“Sīriešu gadījumā – viņi tam iztērē visus savus mūža iekrājumus. Imigranti no Āfrikas valstīm, kas atrodas lejpus Sahāras tuksneša dara tā – ģimenes, cilts vai ciemats samet naudu kopā, lai aizsūtītu vienu vai divus cilvēkus, kam, viņi cer, varētu izdoties, un ar to naudu, ko viņi sūtīs atpakaļ, varēs pabarot palicējus,” skaidro Pierini.
Tomēr sabiedrībā valda ļoti pretrunīgi viedokļi par bēgļu uzņemšanu. “Kāpēc gan šos patvēruma meklētājus nesūtīt atpakaļ uz mājām?” izskan jautājumi.
Briselē bāzētās domnīcas “CEPS” vecākais pētnieks Serdžio Karrera uzver, ka runa ir par cilvēkiem, kam ir tiesības pieprasīt starptautisko aizsardzību, jo viņi bēg no kara un vajāšanas.
Viņu papildina migrācijas lietu speciāliste Konstanca Hermanina, uzsverot, ka cilvēku sūtīšana atpakaļ no juridiskā viedokļa nav pieļaujama: “Tas būtu tāpat kā teikt, ka ebrejs, kas 1937.gadā bēg no nacistiskā režīma Eiropā un kas dodas uz Amerikas Savienotajām valstīm, lai viņš dodas atpakaļ no kurienes nācis. Mēs tā nedarām!”
Eksperti aicina apzināties – Eiropas etniskais sastāvs mainās un iemesls tam daļēji ir arī paši eiropieši, kuru dzimstība ir neliela, un tuvākajā laikā tas Eiropu novedīs pie darba roku trūkuma.
Taču sabiedrības uztraukumam iemesls ir kaut vai neticība integrācijas politikai – ja jau, piemēram, Latvijas gadījumā nav izdevies integrēt padomju laikā atbraukušos, tad ar šiem bēgļiem būs vēl grūtāk.
Jau vēstīts, ka Eiropā lielā bēgļu plūsma tiek saistīta ar nerimstošajiem konfliktiem gan Sīrijā, gan daudzās Āfrikas valstīs. Taču šo procesu vēl sarežģītāku padara arī kontrabandisti, kuri, īpaši Lībijas krastos, par bargu naudu pārdod vecas laivas glābiņu meklējošajiem, un cilvēku pilnas sūta tās ūdeņos.
Pērn vien Eiropā ieradās vairāk nekā 200 tūkstoši bēgļu, bet šogad jau 45 tūkstoši. Eiropas Komisija rosinājusi ES dalībvalstīm kopumā divos gados uzņemt 40 000 bēgļu, Latvijai būtu jāuzņem 737 bēgļi, Lietuvai – 710, bet Igaunijai- pat 1064.
