Pasaules panorāma

Vai Putins kļūst vēsāks pret Lukašenko?

Pasaules panorāma

Ukrainai bažas par notiekošo Minskā, ietekmi uz drošību

ES jāsniedz kompetence un finansiāls atbalsts baltkrievu tautai

Eksperti: ES jāsniedz kompetence un finansiāls atbalsts baltkrievu tautai

Kamēr Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko pēc palīdzības vērsies Maskavā, opozicionāre Svetlana Tihanovska tiekas ar Eiropas Savienības (ES) līderiem, piemēram, Lietuvā un Polijā. Gan Baltkrievijas varas iestādēm, gan opozīcijai šobrīd nepieciešams atbalsts. Lukašenko tas nepieciešams, lai turētos pie varas, bet opozīcijai un ielās izgājušajiem iedzīvotājiem – lai turpinātu izdarīt spiedienu uz vadību.

Reaģējot uz varas iestāžu izrēķināšanos ar protesta dalībniekiem un opozīciju, Brisele nākusi klajā ar virkni deklarāciju, kas nosoda Minsku. Viena no pēdējām sekoja pēc tam, kad tika arestēta viena no opozīcijas līderēm Marija Koļesņikova.

Pilsoniskā sabiedrība un citi, kuri iesaistījušies diskusijās par Baltkrievijas nākotni, tostarp Koordinācijas padomes locekļi, ir jāaizsargā no iebiedēšanas, piespiedu trimdas, patvaļīga aresta un vardarbības. Tāpēc Eiropas Savienība mudina Baltkrievijas varas iestādes nekavējoties atbrīvot visas nelikumīgi aizturētās personas, tostarp politieslodzītos, un nodrošināt, ka šādas nelikumīgas darbības neturpinās un neatkārtojas.

Vienlaikus konkrēta rīcība vai darbības, kas sniegtos tālāk par deklarācijām, no ES puses nav sekojušas. Nespēja vienoties, piemēram, par sankcijām pret konkrētām amatpersonām galvenokārt saistīta ar valstu nespēju panākt vienošanos bez papildu savstarpējas tirgošanās arī citos jautājumos. Bet notikumi Baltkrievijā turpina attīstīties un palīdzība nepieciešama jau tagad.

Reaģējot uz varas iestāžu izrēķināšanos ar protesta dalībniekiem un opozīciju, Brisele nākusi klajā ar virkni deklarāciju, kas nosoda Minsku, taču par sankcijām pret Aleksandra Lukašenko režīmu dalībvalstis vēl nav vienojušās. Iespējams, tas notiks nākamnedēļ.

"Lielākā problēma ir tāda, ka, neskatoties uz to, kā viss beigsies, valsts ekonomika jau tagad brūk. Ja viņi nestrādā, nekas netiek saražots un neviens nesaņem naudu. Tā pati problēma bija Gruzijas un Ukrainas gadījumā. Proti, ka sistēma sabrūk, bet tā vienkārši tāpat neatjaunojas. Eiropai šobrīd vajadzētu piedāvāt kompetenci un finansiālu atbalstu. Mēs zinām, ka Lukašenko sistēma ir korumpēta, mēs korupciju vienkārši tāpat neizskaudīsim. Nepieciešams aizvietot veco sistēmu ar jauniem padomdevējiem, kamēr vietējie iegūst šo kompetenci. Problēma tāda, ka līdz šim opozīcijas līderiem nav bijusi pieredze, vadot valsti," saka Baltijas Aizsardzības koledžas pētnieks Viljars Vēbels.

Baltkrievijas opozīciju steigušas atbalstīt vairākas valstis individuāli. Viena no aktīvākajām ir Lietuva, kas uzņēmusi prezidenta amata kandidāti Svetlanu Tihanovsku un atzinusi viņu par "de facto" tautas līderi. Bet īpaši aktīva ir arī Polija, kur bāzējas vairāki opozicionāri, tajā skaitā opozīcijas līderes Veronika Cepkalo un Olga Kovalkova, kā arī populārā medija "NEXTA" komanda. Polijas nozīmi uzsver arī baltkrievu žurnāliste un pētniece Veronika Laputska.

"Viņi tiešām jūt līdzi tam, kas notiek Baltkrievijā, ņemot vērā viņu pieredzi ar "Solidaritāti" un cīņu ar autoritāto režīmu viņu valstī. Mateušs Moraveckis apstiprināja, ka Polija darīs visu iespējamo, arī ekonomiskā ziņā, lai atbalsītu notiekošās izmaiņas valstī un cilvēku cīņu par brīvību," pauda domnīcas "EAST Center" līdzdibinātāja, pētniece domnīcā "GMF" Veronika Laputska.

Polija, piemēram, atvēlēs 11,2 miljonus eiro tiem, kuri ieradīsies Polijā, lai strādātu un mācītos. Šāds atbalsts nevienu nepārsteidz, jo Varšava jau iepriekš dažādos veidos atbalstījusi baltkrievus – gan ar stipendiju un studentu apmaiņas programmu palīdzību, gan finansējot neatkarīgos medijus, tajā skaitā "Belsat TV". Vienlaikus jāatgādina, pašā Polijā tiek apspiesta mediju brīvība. Baltijas Aizsardzības koledžas pētnieks uzskata, ka individuāls vai dažu valstu kopīgs atbalsts šobrīd pat ir efektīvāks nekā kopīga Eiropas Savienības rīcība.

"Tāpat kā mums bija Baltijas valstu ceļošanas ''burbulis'', tāpat mums varētu būt atbalsta ''burbulis'' Baltkrievijai. Mēs zinām tos apstākļus, mums ir pieredze un kompetence. Dienvideiropā diemžēl nav tik daudz ekspertu, kas varētu sniegt padomu par to, kā izmainīt sava veida pēcpadomju sistēmu. Baltijas valstīm ir arī pieredze, strādājot ar Ukrainu. Uzskatu, ka mēs varētu parādīt lielāku iniciatīvu, rīkojoties kolektīvi, bet ne tik daudz paļaujoties uz Eiropas Savienību," saka Vēbels.

Baltkrievu pētniece Laputska uzsver, ka īpaši svarīgi izmantot jau esošos instrumentus. Piemēram, izmantojot palīdzības fondus, finansiāli atbalstīt tos cilvēkus, kuri ikdienā turpina protestēt, kā arī streikot. Vienlaikus baltkrieviete atzīst, ka arī deklarācijām un simboliskam atbalstam ir nozīme.

"Kad runāju ar draugiem, kuri vēl joprojām atrodas Baltrievijā, viņi atzīst, ka starptautiskās sabiedrības atbalsts ir ļoti nozīmīgs, pat ja tas ir simbolisks. Svarīgi, ka Rietumu mediji un rietumvalstu valdības turpina runāt par Baltkrievijā notiekošo, ka baltkrievu ciešanas un ikdienas cīņa par taisnību un brīvību nepaliek nepamanīta. Vienlaikus uzskatām, ka sankciju sarakstam jābūt īpaši plašam, iekļaujot visus, kas piedalījušies vēlēšanu rezultātu fasificēšanā," norāda Laputska.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti