Euranet Plus

Transporta arodbiedrības Francijā un Beļģijā apsver iespēju bloķēt ceļus un robežas

Euranet Plus

Uģis Lībietis par svarīgākajiem notikumiem Eiropā šonedēļ

ANO klimata konferencē diskutē par efektīvāku emisiju samazināšanu pasaules valstīs

Eksperti: Efektīvāka emisiju samazināšana jāsāk ar videi draudzīgu un veselīgu dzīvesveidu

Klimata konferencē Polijā diskutē par efektīvāku emisiju samazināšanu pasaules valstīs. Plāns ir mēģināt atdzīvināt pirms trim gadiem panākto Parīzes klimata vienošanos, no kuras atkāpušās vairākas valstis, tostarp ASV. Tāpēc valdības aicinātas pielikt lielākas pūles klimta izmaiņu ierobežošanai, nekā tās apņēmušās līdz šim. Latvijas Vides ministrijas un nevalstiskā sektora eksperti secina, ka pūles jāpieliek gan mājsaimniecībām, gan uzņēmējiem.

''Mēs esam dziļās problēmās ar klimata pārmaiņām, tās ir ātras, un mums ir jātiek tām līdzi, pirms ir par vēlu. Daudziem cilvēkiem, reģioniem un pat valstīm tas jau ir dzīvības un nāves jautājums. Šī ir nozīmīgākā tikšanās par klimata pārmaiņām kopš parakstīta Parīzes vienošanās. Mums ir jāpārvērtē šīs situācijas steidzamība.'' - Tā ANO Klimata konferenci atklāja Apvienoto Nāciju organizācijas ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs. Polijas pilsētā Katovicē klimata konferencē šajās dienās pulcējas delegācijas no teju 200 valstīm, lai atjaunotu un stiprinātu pirms trim gadiem panākto ANO Parīzes klimata vienošanos. Vienošanās mērķis ir ierobežot temperatūras kāpumu līdz pusotram grādam pēc Celsija salīdzinājumā ar līmeni, kāds bija pirms rūpnieciskās revolūcijas. Taču eksperti prognozē, ka vidējās temperatūras pieaugums līdz 2100. gadam var pārsniegt trīs grādus.

''Balstoties uz pasaules meteoroloģisko organizāciju datiem, 20 siltākie fiksētie gadi bijuši pēdējo 22 gadu periodā un četri vissiltākie gadi bijuši tieši pēdējos četros gados. Oglekļa dioksīda koncentrācija gaisā ir augstākā 3 miljonu gadu garumā, un emisiju apjoms patlaban atkal pieaug.

Lielākā daļa valstu, kas ir visvairāk atbildīgas par siltumnīcefekta gāzu emisijām, atpaliek no Parīzes vienošanās pienākumiem. Ir skaidrs, ka mēs atpaliekam no kursa. Mums vajag vairāk rīkoties,'' sacīja Gutērrešs.

Konference turpināsies gandrīz divas nedēļas, un uz to devušies arī Latvijas pārstāvji, tostarp Vides ministrijas Klimata pārmaiņu departamenta direktore Ilze Prūse. Viņa norāda, ka viens no centrālajiem jautājumiem ir vienoties par Parīzes nolīguma ieviešanas nosacījumiem, kas nebūs vienkārši, ņemot vērā, ka lēmumi jāpieņem vienbalsīgi:

''Viscentrālākais šajā konferencē, manuprāt, ir noteikumi par to, kā valstis turpmāk uzskaitīs savas emisijas un to samazinājumu. Mēs vēlasmies panākt, lai visas pasaules valstis izmato vienādus principus, lai būtu salīdzināmi tie sniegumi. Viens aspekts ir tehnoloģiskās iespējas panākt emisiju samazināšanu, un to šobrīd var. Var pat panākt 0 emisijas tehnoloģiski, bet otrs ir vispārējā vienošanās, politiskā vēlme un gatavība transformēt valstu tautsaimniecības un sabiedrību. Lai emisijas samazinātos, uzņēmumiem ir arī pilnībā jāpārskata darbība vai pat tās virziens. Šāds ekonomikas virziens paver jaunus attīstības ceļus un darbavietas, taču nāksies arī darbavietas zaudēt.

Nevalstiskās organizācijas ''Zaļā brīvība'' eksperts Jānis Brizga papildina, ka jaunākie pētnieku secinājumi paredz, ka pasaulē būtu emisiju samazināšana jāpieckāršo. Runājot par Latviju, Brizga vērtē, ka gan sabiedrība, gan dažādas tautsaimniecības nozares ir daļēji atvērtas emisiju samazināšanai, taču vienlaikus bieži nevēlas atbildību un pārmaiņas tieši savā mājsaimniecībā vai uzņēmumā:

''Es domāju, mēs vēl ļoti daudz varam darīt kā mājsaimniecības – energoefektivitātē, māju siltināšanā, domājot par transportu, pār pārtiku, ko ikdienā patērējam. Lielākoties klimata pārmaiņu pasākumi, lai mazinātu emisijas, sakrīt ar videi draudzīgu un veselīgu dzīvesveidu kopumā.

Cilvēki būtu gatavi daudz ko darīt, un arī komunikācijai jābūt gudrai, lai cilvēki un nozares to sadzirdētu.''

ANO Klimata pārmaiņu konference ir lielākais starptautiska mēroga notikums kopš Parīzes nolīguma pieņemšanas pirms trīs gadiem, un konference Polijā ilgs līdz 14.decembrim.

1 komentārs
Kremilek Rukis
Aha, mums stāstīs un stāstīs, un mēs taupīsim un ekonomēsim un piecietīsim. Pa to laiku DA Āzijā, Āfrikā un vēl šur tur turpināsies demogrāfiskais sprādziens. Par "zaļu" enerģiju viņi neko nezina, tāpēc dedzinās visu, kas deg. Arābi turpinās būvēt tuksnesī megalopolises - nez, kur gan viņi tām ņem enerģiju?? Vācija izdomāja atteikties no kodolenerģijas, un klusiņām vien dedzina kilotonnas ogļu. Un tā tālāk, un tā joprojām. Bet mēs tik ekonomēsim, skaļi runāsim un jutīsimies dikti paštaisni.
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Populārākie
Interesanti