Pirms gada izveidotajā Starptautiskajā Klimata un drošības militārajā padomē ietilpst dažādu valstu drošības eksperti un drošības institūcijas, kas analizē klimata pārmaiņu radītos drošības riskus. Dienu pirms Minhenes konferences padome publicēja ''Pasaules klimata un drošības ziņojumu 2020'', tas ir pirmais šāda veida ziņojums, kas informē par nākotnes klimata un drošības politiku un to analīzi.
Lai arī pēdējās desmitgadēs ir gūti panākumi, militārajām un drošības institūcijām arvien vairāk analizējot un iekļaujot klimata pārmaiņu riskus savos plānos un politikā, ziņojums atklāj, ka riski jārisina arvien steidzamāk.
Tas attiecas gan uz pielāgošanos klimata pārmaiņām, gan klimata pārmaiņu veicinošo faktoru mazināšanu.
Ziņojumā aprakstīti vairāki apstākļi, kas rada bažas par klimata pārmaiņu ietekmi uz drošību pasaulē. Tā, piemēram, globālās drošības riskus rada bažas par dzeramā ūdens pietiekamību. Tāpat uzsvērts, ka ar pieaugošu klimata drošības risku saskaras visi reģioni, ne tikai nabadzīgie.
Viens no ziņojuma autoriem, atvaļinātais ASV Jūras spēku kapteinis Stīvens Broks skaidroja, ka klimata pārmaiņu radītās problēmas jau tagad ietekmē drošību un nākotnē situācija pasliktināsies vēl vairāk.
„Tas, kas sekos tālāk un saasinās ūdens un pārtikas trūkuma problēmu, ir ūdens līmeņa palielināšanās un sālsūdens ieplūšana dzeramā ūdens avotos. Tas savukārt radīs arvien intensīvāku migrāciju,” skaidroja Broks.
“Mēs jau redzam migrāciju no vietām, kur vairs nav dzīvošanai piemērotu apstākļu. Konflikti jau tagad rodas vietās, kuras klimata pārmaiņas skar visvairāk, bet nākotnē konflikti būs vietās, kas ir apdzīvojamas. Tie notiks starp tiem, kas tur dzīvo, un tiem, kas šajās teritorijās meklēs resursus,” sacīja Broks.
Ziņojumā uzsvērts, ka arvien vairāk par klimata riskiem uztraucas militārās institūcijas.
Uz to norāda visas padomē ietilpstošās valstis, kopskaitā – 31. Arvien lielāks skaits valstu, reģionālo un starptautisko drošības un militāro institūciju ir nobažījušās par klimata pārmaiņu radīto risku militārajai infrastruktūrai, militāro spēku gatavībai un militārajām operācijām.
NATO alianse jau tagad nopietni izvērtē klimata riskus, plānojot misijas, piemēram, domājot par militārpersonu apģērbu.
Starptautiskās Klimata un drošības militārās padomes priekšsēdētājs Toms Midendorps skaidroja, kādēļ klimata pārmaiņas var kļūt par labvēlīgu augsni, lai pasliktinātu drošības situāciju pasaulē: „Klimata pārmaiņas noved pie sausuma, plūdiem, kas izraisa pārtikas un dzeramā ūdens trūkumu. Tas savukārt kombinācijā ar pieaugošu iedzīvotāju skaitu pasaulē ir nestabilitātes avots un var radīt migrācijas plūsmas, var kļūt par iemeslu ekstrēmismam un konfliktiem”.
“Kā militārists esmu iemācījies vērtību teicienam, ka prevencija ir labāka par ārstēšanu, jo ārstēšanai ir liela cena. Tādēļ pievēršanās klimata pārmaiņu problēmai var palīdzēt novērst konfliktus,” sacīja Midendorps.
Viņaprāt, klimata pārmaiņas rada tiešus draudus svarīgai militārajai infrastruktūrai un cilvēku drošībai. Klimata pārmaiņu dēļ parādās jaunas ģeopolitiskas arēnas, piemēram, Arktika.
Atvaļinātais Nīderlandes aizsardzības spēku vadītājs norāda, ka militārajiem spēkiem nepieciešams pielāgoties dažādiem izaicinājumiem, ko šīs pārmaiņas nes. Viņš arī iezīmēja vietas pasaulē, ko klimata pārmaiņas skars visvairāk. Tā ir Arktika, Amerikas kontinenti, Tuvie Austrumi un Āfrika, kā arī Indo-Āzijas reģions.
Ziņojumā uzsvērts, ka pieaugošais autoritārisms, saasinātā globālā konkurence un uz pašmāju norisēm vērstas valstu darba kārtības kavē nepieciešamo sadarbību starp nācijām, lai novērstu klimata pārmaiņu drošības riskus.
Broks norādīja, ka līdz šim visas diskusijas bijušas par to, kā samazināt emisiju apjomu, tomēr jāstrādā ne tikai ar risku mazināšanu, bet arī adaptāciju.
Viņaprāt, ir nepieciešams saprast, ka daudzus no konfliktiem, kas vēl tikai radīsies, daļēji būs veicinājušas klimata pārmaiņas. Tādēļ militārajiem spēkiem būs jāspēj adaptēties dažādos klimata apstākļos. Broks gan uzsvēra, ka politiskā griba risināt šos izaicinājumus pieaug, un tā augs arī turpmāk reizē ar sabiedrības izpratni.
„Mūsu ziņojuma mērķis ir ievirzīt debates citā virzienā, proti, prom no ilgām sarunām uz patiesu izpratni, ka likmes ir cilvēku drošība, iztika un dzīves kvalitāte. Domāju – ja spēsim nodot vēstījumu, ka klimata pārmaiņas ir kritiska drošības, starptautiskās un nacionālās drošības sastāvdaļa, tas, es ceru, ļaus mums sasniegt lūzuma punktu.
Lūzuma punkts ir nepieciešams, lai sabiedrībā kaut kas no nepietiekami prioritāra un nevēlama galu galā tiktu pieņemts kā norma. Tam ir jānotiek ātri, mums nav daudz laika,” sacīja Broks.
Lai risinātu klimata pārmaiņu radītos izaicinājumus drošībai, militārajai nozarei jāizstrādā arvien vairāk inovāciju, jākļūst pašpietiekamākai, kā arī jāveic būtiska plānošana un apmācības process militāro operāciju sagatavošanas posmā.
Nacionālajām, reģionālajām un starptautiskajām drošības institūcijām un militārpersonām visā pasaulē būtu jāiniciē stabilas klimata noturības stratēģijas, plāni un ieguldījumi.
Ziņojuma autori arī uzskata, ka drošības un militārajām institūcijām jādemonstrē vadošā loma un jāmudina valdības veikt visaptverošus emisiju samazinājumus un ieguldījumus, lai pielāgotos pārmaiņām, tādējādi izvairoties no drošības riskiem.
