Mariupole ir viena no piesārņotākajām Ukrainas pilsētām. Smagā rūpniecība atstāj dziļas pēdas. Novecojušo rūpnīcu dūmeņi izmet neattīrītus dūmus, gaisā virmo metāla putekļu daļiņas. Azovas jūrā iepludina miljoniem tonnu rūpniecisko notekūdeņu, radot ekoloģiskus draudus piekrastes pilsētām. Pārdesmit kilometru attālumā atrodas kūrortpilsēta Berdjanska.
"Esmu makšķernieks un redzu, kas notiek jūrā. Zvejoju kilometru no krasta un, kad no Mariupoles metalurģiskajiem kombinātiem nāca tā straume... Tik daudz netīrumu un piesārņojuma! Šausmas! Ekoloģija. Mēs paši sevi bendējam. Azovas jūra iet bojā! Esmu satriekts par to," atzina Berdjanskas iedzīvotājs Vladimirs Vasiļenko.
Donbass ir viens no Eiropas rūpnieciskākajiem reģioniem. Gadu desmitiem te augsne uzsūkusi toksiskos notekūdeņus un atkritumus no ogļu raktuvēm un ķīmiskajām rūpnīcām. Karš radījis jaunus draudus ekosistēmai. Ir daudz nesprāgušas munīcijas. Savākšana un likvidēšana prasīs daudzus gadus. Tā tas bija Bosnijā, Serbijā, Maķedonijā. Pirms kara Ukrainas Vides un dabas resursu ministrija Donbasā bija apzinājusi vairāk nekā 4200 potenciāli bīstamus vietu, un tās uzraudzīja.
Tagad pamestās rūpnīcas, ķimikāliju noliktavas, bīstamo atkritumu dīķi ir bumba ar laika egli. Apšaudes vai incidents var novest pie katastrofālām sekām videi un cilvēkiem.
Arī Krimai draud ekoloģiska katastrofa, jo Ukraina un Krievija nespēja vienoties par saldūdens piegādi pussalai.
"Tuvākajos gados Krimā notiks neatgriezeniski procesi. Augsne kļūs sāļa, jo Krima nevar eksistēt bez ūdens piegādes no Ukrainas. Jau tagad sāls iznāk augsnes virspusē. Lauksaimniecība nīkst. Pērn šī iemesla dēļ notika tehnogēna katastrofa rūpnīcā Armjanskā. Arī Donbass ir ekoloģiskās katastrofas rajons, jo tiek appludinātas šahtas.
Varbūt daudzi nezina, bet padomju gados vienu šahtu izmantoja atomsprādziena eksperimentam. Tagad šahta piepildās ar ūdeni, to neizsūknē. Tur ir arī citas ķīmiskās rūpniecības ražotnes.
Siverskijdoņecas upe, kas plūst caur Doņecku un ir galvenais ūdens avots, tagad ir apdraudēta. Ķīmiskie un radioaktīvie atkritumi nonāks upē, un ūdens plūdīs uz Ukrainu, Krieviju un ietecēs Melnajā jūrā," skaidroja Razumkova centra ārlietu un drošības programmu direktors Oleksijs Meļņikovs. "Par to kliedz [pa visu pasauli]. Par to raksta Eiropas Drošības un sadarbības organizācija. Bet diemžēl neseko tāda reakcija, kādai vajadzētu būt. Te var vilkt paralēles ar Černobiļu. Tie ir diezgan liela mēroga draudi."
Eiropas Komisijā šobrīd tiek gatavoti priekšlikumi, kā palīdzēt Ukrainai attīstīt Azovas jūras reģionu. Tostarp vides, gaisa un ūdens kvalitātes uzlabošanai Berdjanskā un Mariupolē. Latvija savas palīdzības programmas saskaņo ar Ukrainas pusi. Latvija, ņemot vērā finanšu apjomu, kas atvēlēts attīstības sadarbībai, ir noteikusi prioritāras jomas. Tā ir korupcijas apkarošana un reformas.
"Šobrīd sadarbība un palīdzība vides lietās nav tikusi iekļauta. Taču tas nenozīmē, ka šāda palīdzība netiek sniegta Eiropas Savienības lielajos projektos. Tā kā pašlaik šāda veida sadarbības projekti no Ukrainas puses sarunās ar mums nav uzrunāti, tāpēc nav skatīti," teica Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs ("Jaunā Vienotība")
Eksperti arī atzīst – risināt ekoloģijas jautājumus bez politiskiem lēmumiem, piemēram, Krimā būs ļoti grūti, jo Ukrainas un Krievijas sadarbība ir izbeigta kara dēļ.
