Ir lieliski būt Singapūrā un gaisā ir jūtams satraukums! Šādi pēc ierašanās Singapūrā sociālajā vietnē "Twitter" raksta ASV prezidents Donalds Tramps, kurš gatavojas kļūt par pirmo ASV prezidentu, kurš klātienē būs ticies ar komunistiskās Ziemeļkorejas vadītāju. Ja vēl pirms dažiem mēnešiem abi līderi viens otram uzbruka ar vārdiskiem apvainojumiem un ASV prezidents pat solīja vērsties pret Ziemeļkoreju ar visu uguni un niknumu, tagad jau nedaudz vairāk kā diennakts ir atlikusi līdz tam, lai Donalds Tramps un Kims Čenuns sēstos pie galda un runātu par kodolatbruņošanos.
Kamēr abu pušu diplomāti joprojām aktīvi strādā pie sarunu dienaskārtības, pagaidām nav īstas skaidrības, kādi tieši jautājumi tiks apspriesti un cik ilga varētu būt pati tikšanās. Tas tāpēc, ka, par spīti vairākām informatīvām sanāksmēm un dažādu ekspertu ieteikumiem, Tramps uzskatot sevi par pietiekami izglītotu Ziemeļkorejas jautājumos un, kā jau ierasts, iespējams, atkal varētu vadīties pēc saviem instinktiem.
Lai arī Tramps uz sarunām liek lielas cerības, viņš arī licis skaidri noprast, ka patur sev tiesības no samita aiziet jebkurā brīdī.
"Cik ilga būs tikšanās? Man liekas, ka jau pirmajā minūtē es zināšu. Kā? Vienkārši tās ir manas izjūtas, mans ķēriens. Es tā daru. Manuprāt, es ļoti ātri sapratīšu, vai notiks kaut kas pozitīvs. Ja tā nebūs, es netaisos šķērdēt savu laiku un negribu izšķērdēt viņa laiku," teica ASV prezidents.
Sākotnēji ir paredzētas Trampa un Kima divpusējās sarunas aiz slēgtām durvīm un pēc tam jau plašāka tikšanās ar galveno padomnieku klātbūtni. Baltā nama amatpersonas jau izteikušās, ka nekāds konkrēts sarunu norises termiņš nav noteikts.
Politikas komentētāji norāda, ka abu pušu starpā joprojām valda nopietnas domstarpības par to, kas tad šajā samitā būtu jāpanāk un ko ir iespējams panākt.
Vašingtona ir kategoriski pieprasījusi pilnīgu un pārbaudāmu atteikšanos no kodolieročiem, kamēr Phenjana ir tikai paudusi atbalstu no kodolieročiem brīvai Korejas pussalai, taču pagaidām nav zināms, ko tā būtu gatava ziedot un kādos jautājumos piekāpties. Tieši tāpēc neviens uz kādiem konkrētiem un vērā ņemamiem rezultātiem necer.
Ziemeļkorejas oficiālajos medijos norādīts, ka Phenjana cer nodibināt jaunas attiecības ar ASV, lai tādējādi piemērotos jaunā laikmeta mainīgajām prasībām. Attiecību normalizācija caur dialogu būšot iespējama, ja pat savulaik naidīgā valsts ASV cienīšot Ziemeļkorejas autonomiju.
Kā jau iepriekš norādījis Donalds Tramps, visticamāk, ka šī būs tikai pirmā formālā tikšanās, kas aizsāks daudz garāku un arī daudz sarežģītāku sarunu procesu, kurā kodolatbruņošanās ir tikai viens no jautājumiem. Ne mazāk svarīgs aspekts ir ekonomiskā palīdzība Ziemeļkorejai un šīs situācijas risināšanā lielu lomu varētu spēlēt gan Ķīna, gan Japāna, gan Dienvidkoreja.
Ķīniešu analītiķi prognozē, ka pēc Trampa un Kima sarunām lielāku lomu Korejas pussalā varētu sākt spēlēt tieši Ķīna, darbojoties kā garantētāja. Turklāt, ne tikai rūpējoties par kodolatbruņošanās procesu, bet arī cenšoties nodrošināt Kima Čenuna režīma drošību. Līdz šim gan Ķīna ir atturējusies no tiešas iesaistīšanās ASV un Ziemeļkorejas līderu sarunās.
