Ko nozīmē vairāku dažādu mītiņu vienlaicīga organizēšana Maskavas centrā? Vai tas ir uzskatāms par pavērsiena punktu Krievijas politiskajā dzīvē un kādi ir galvenie secinājumi, kurus pēc šīs dienas akcijām var izdarīt.
Vēl pirms šīsdienas paralēlajām akcijām Maskavā daudzi Krievijas politiskās dzīves vērotāji pauda bažas, vai valstī nenotiek kaut kas līdzīgs tautas masu sanaidošanai. Kā norāda Radiostacijas "EHO Moskvi" galvenais redaktors Aleksandrs Venediktovs, ir atzīstami vērtējams fakts, ka šodien Maskavā vienlaicīgi ir notikuši dažādu spēku atbalsta mītiņi un kaut ko tādu Krievijas galvaspilsēta nav piedzīvojusi gadiem ilgi. Gan Venediktovs, gan citi eksperti norāda, ka šīsdienas opozīcijas akcija ir bijusi ļoti labi organizēta, savukārt Kremļa atbalstītāju mītiņā ir izkristalizējusies Vladimira Putina gaidāmās prezidenta kampaņas galvenā tēma: "Uzmanīgi sekojot tam, kas notika abos mītiņos, es sapratu kāda reāli būs Putina priekšvēlēšanu kampaņa, kas pēc likuma sākas šodien. Tā būs baidīšana ar oranžo revolūciju un suverenitātes zaudēšanu. Visi mītiņa lozungi bija vērsti pret kaut ko - pret oranžo revolūciju, pret, pret, pret… Opozīcijas galvenais lozungs ir - par godīgām vēlēšanām. Šī stratēģija zaudē, jo cilvēkos joprojām mīt bailes. Bailes zaudēt īpašumus, suverenitāti, mazus, bet tomēr, ienākumus… bailes no pārmaiņām."
Savukārt televīzijas programmu vadītājs Maksims Ševčenko intervijā televīzijas kanālam "Dožģ" gan paudis pārliecību, ka Putinam lojālo akciju dalībnieki faktiski ir pierādījuši, ka sāk atdzimt pilsoniski patriotiskā kustība, kas bija izteikta 90. gados. Maksims Ševčenko: "Šis bija to spēku mītiņš, kurus var dēvēt par imperiālistiskiem. Es to gribētu saukt par pilsoniski patriotiskās kustības atdzimšanu. Šajā kustībā ir pārstāvēti ļoti dažādi uzskati - anarhistiskie, kreisie, sarkanie, islāmiskie, pareizticīgie - kādus vien vēlamies. Mēs redzam, ka sāk veidoties patiesas tautas varas struktūras. Turklāt Putins tika kritizēts pat vairāk nekā Bolotnajas laukumā."
Politologs Igors Buņins gan pauž bažas par to, ka daudzi Putina atbalstītāji uz akciju Poklonnajas kalnā ir atvesti piespiedu kārtā. Un šāda varas iestāžu rīcība var pavērsties pret pašu Kremli: "Es atbalstu šādu akciju rīkošanu, jo Ševčenko un citu imperiālistiskajām idejām arī ir jāatvēl sava vieta. Taču, pirmkārt, es esmu pret to, ka varas iestādes uz mītiņiem ved cilvēkus. Un, otrkārt, manuprāt šī bija liela varas iestāžu kļūda, jo daudzi no atvestajiem akcijas dalībniekiem var izrādīties tie, kuri par Putinu nenobalsos, jo viņus tomēr nedaudz piespieda."
Arī izdevuma "The Economist" Maskavas biroja vadītājs Arkādijs Ostrovskis ir pārliecināts, ka varas iestāžu mēģinājums kaut kādā veidā pārtvert iniciatīvu un pārvilināt vairāk cilvēku savā pusē var beigties neveiksmīgi. Viņš arī ir pārliecināts, ka šīsdienas akcijas nav uzskatāmas par atsevišķu personu rīkotu kaut kādu lūzuma punktu, bet gan par gadiem ilguša procesa turpinājumu: "Šīs ir reālu un dziļu sociālo pārmaiņu rezultāts, kurš mūsu acu priekšā Krievijā ir norisinājies pēdējos 10 - 15 gadus. Jā, tā ir sava veida vidusslāņa pilsoniskuma veidošanās. Tie ir ļoti nopietni sociāli un ekonomiski procesi, kurus nebūs iespējams apturēt, pat izdzenājot šādus mītiņus."
Noslēgumā vien jāpiebilst, ka Arkādija Ostrovska prognoze par protesta akciju turpināšanos, visticamāk piepildīsies, jo jau nākamā opozīcijas akcija plānota 26. februārī.
