Jau ziņots, ka nesenie notikumi Ukrainā, no amata atkāpjoties divām uz reformām orientētām amatpersonām – nu jau bijušajam ekonomikas ministram Aivaram Abromavičam un ģenerālprokurora vietniekam Vitālijam Kasjko – liecina, ka Ukrainai ar korupcijas izskaušanu sokas vāri.
Ukraiņu žurnālisti ironizē, ja vajadzētu sasēdināt visus korumpētos politiķus un ierēdņus, kukuļdevējus un kukuļņēmējus vienuviet, tad Kijevas Olimpiskais stadions būtu par mazu.
Kā norāda eksperti - lai varētu iegrožot korupciju, vispirms jāsāk tieši ar tiesību sargājošo iestāžu reformu. Ja nebūs pārmaiņas tiesās un prokuratūrā, nebūs pārmaiņu arī citās jomās. Steigšus jāīsteno valsts pārvaldes reforma. Nevar cerēt, ka slikti atalgoti ierēdņi godprātīgi pildīs pienākumus. Tāpēc jāsamazina ierēdniecība, bet palikušajiem jāpalielina algas.
„Valsts aparāta mazināšana ir sāpīga reforma. Taču ir jāsaprot, ka samazinot mēs sāpinām desmitiem tūkstošus, lai miljoni cilvēku iegūtu,” norāda sociālekonomisko pētījumu centra “CASE Ukraine” eksperts Volodimirs Dubovskis.
„Lieta tāda, ka ierēdņi nesēž tikai uz 100 eiro mēnesī. Nez kāpēc viņi brauc lepnās automašīnās. Jā, viņi oficiāli algās saņems savus 100 eiro. Bet patiesībā viņu ienākumi ir daudz lielāki. No korupcijas. Par nožēlu, tā ir viņu eksistences būtība. Viņiem ir jāatņem iespēja pelnīt ar korupciju. Jābūt arī caurskatāmai nodokļu sistēmai, kur neviens neko nevar sarunāt,” pauž Dubovskis.
Viņu papildina Podgornija. „Manuprāt, mums nav korupcijas, bet gan ir kleptokrātija! Tās ir dažādas lietas. Korupcija var būt izņēmums. Tā var būt liela, bet nevar būt norma!
Mums visi ierēdņi no augšas līdz apakšai, izņemot varbūt jaunos, ir ierakstīti attiecību sistēmā, ko sauc - administratīvie varas tirgi. Viņi pārdod varu kā uzņēmēji un saņem milzīgu naudu,” saka Podgornija.
Starptautiskais Valūtas fonds brīdinājis - ja Ukrainas valdība nekavējoties nerīkosies, lai apkarotu korupciju, tā zaudēs miljardiem dolāru lielus aizdevumus, kas ir svarīgi kara plosītās valsts tautsaimniecībai. Saspīlējums Ukrainas politiskajā elitē var novest pie valdības krišanas, kas var vairot lielāku nestabilitāti un nedrošību.
Otrdien, 16. februārī, premjera Arsēnija Jaceņuka ministru kabinets atskaitīsies Augstākajai Radai par padarīto gada laikā. No ziņojuma būs atkarīga valdības nākotne.
