Viens no izvirzītajiem uzdevumiem bija nesen notikušo Kosovas pašvaldību vēlēšanu iekļaujoša norise, proti, ka tajās aktīvi piedalās arī etniskie serbi. Tomēr pat balsojuma dienā tika ziņots par vardarbīgiem incidentiem.
Rīgas Stradiņa universitātes Politikas zinātnes katedras asociētā profesore, starptautisko attiecību eksperte Daina Bleiere norāda, ka Kosovā pastāv etnisks konflikts ar sākumu jau ap 14.-15.gadsimtu. Taču izteikti tas ir mantojums no 1918. gadā izveidotās Dienvidslāvijas. Īpaši konflikti uzplaukuši pēc Broza Tito nāves 1980.gadā un līdz ar Aukstā kara beigām un komunistiskās sistēmas sabrukumu.
Kosovu ir atzinusi apmēram puse pasaules valstu. Galvenā problēma – Kosovas neatkarībai nepiekrīt Serbija. Tā iebilst kategoriski, vadība paziņojusi, ka nepieļaus Kosovas uzņemšanu ANO, bet pieprasa, lai Kosovas neatkarības neatzīšana no Serbijas puses nebūtu šķērslis tās iestājai Eiropas Savienībā.
„Tomēr visi ir ieinteresēti vairāk vai mazāk mierīgā risinājumā. Protams, ir ekstrēmiski elementi, taču ir acīm redzami, ka vairākums iedzīvotāju un politiķi ieinteresēti miermīlīgā risinājumā un Eiropas integrācijā, kas ir būtisks, svarīgs stimuls. Turklāt jāņem vērā, ka Eiropas Savienība šos politiskos stimulus apvieno ar vērā ņemamu materiālo palīdzību. Taču galvenais ir apziņa, ka cita ceļa nav, kā integrēties Eiropas Savienībā," norāda Bleiere.
