Gaisa spēku aviācijas bāzē Lielvārdē sākas NATO valstu kodolpolitikas simpozijs, kurā aptuveni simt kodolieroču ekspertu diskutēs par jaunākajiem, ar kodolieročiem saistītajiem draudiem un NATO kodolpolitikas nākotni.
Simpozijs notiek īsi pēc tam, kad ASV izbeidza dalību Vidēja un tuva darbības rādiusa raķešu līgumā, vainojot Krieviju ilgstošā tā pārkāpšanā.
Kā intervijā Latvijas Televīzijai uzsvēra NATO kodolpolitikas direktore Džesika Koksa – neraugoties uz šī līguma izbeigšanu un faktu, ka 2021. gadā izbeigsies arī ASV un Krievijas kodolgalviņu ierobežošanas vienošanās, NATO negrasās Eiropā palielināt kodolieroču un raķešu sistēmu skaitu.
“Manuprāt, pašlaik ASV neuzķeras uz Krievijas āķa un nesāk investēt milzīgas summas šādās militārajās spējās, šie vairs nav septiņdesmitie gadi. Kopš astoņdesmito gadu beigām esam samazinājuši kodolieroču apjomu Eiropā par 85%. Šajā ziņā pasaule ir daudz drošāka nekā Aukstā kara augstākajā punktā,” sacīja Koksa.
Vienlaikus viņa norādīja uz satraucošu signālu, ka Krievija investē jaunās kodolspējās: “Pērn izskanēja Putina paziņojums par jaunu hiperskaņas ātruma raķešu sistēmu attīstīšanu. Mēs uzskatām, ka viens no šiem izmēģinājumiem notika pagājušajā mēnesī, kas noslēdzās ar radiācijas noplūdi Severodvinskā. Tie ir satraucoši notikumi, saistīti ar jaunām Krievijas investīcijām kodolieročos.”
“Taču tas, ko mēs darām no NATO puses un kā to skaidri norādījis NATO ģenerālsekretārs – mēs negrasāmies Eiropā izvietot jaunus kodolieročus, lai atbildētu uz Krievijas rīcību.
Jā, mēs pārliecināsimies, ka mūsu kodolatvairīšanas spējas ir drošas un efektīvas, taču netaisāmies rīkoties kā Krievija,” piebilda NATO kodolpolitikas direktore.
NATO kodolpolitikas ekspertu simpozijs tiek organizēts kopš 1992. gada un Latvijā notiek pirmo reizi.
