Eksperte: Kamēr ES nesteidzas ar paplašināšanos, Krievija stiprina ietekmi pār Serbiju

Paziņojot, ka ES paplašināšanās gaidāma vien pēc 2020.gada, ES zināmā mērā riskē mazināt Serbijas eirointegrācijas entuziasmu, tikmēr Krievija cenšas stiprināt savu klātbūtni un ietekmi pār Serbiju, intervijā Latvijas Radio norādīja starptautisko attiecību eksperte Daina Bleiere.

Eiropas Savienība šonedēļ paplašināja iestāšanās sarunas ar Melnkalni, atverot vēl divas sarunu sadaļas - par nodokļiem un ārpolitiku. Šī Balkānu valsts aicināta pieturēties pie Eiropas Savienības ārpolitikas līnijas. Melnkalne vēlmi iestāties kopienā, un arī NATO, demonstrēja jau pērn, arī ieviešot sankcijas pret Krieviju.

Melnkalnes kaimiņvalsts Serbija, kas arī vēlas iestāties kopienā, Eiropas Savienības politikai pret Krieviju gan atteikusies pievienoties. Rudenī Krievijas prezidents viesojās Belgradā, 9.maijā uz Uzvaras dienas svinībām Maskavā gatavojas ierasties Serbijas prezidents. Pagaidām Eiropas Savienība ar Serbiju nevienu iestāšanās sarunu sadaļu nav atvērusi.  

Tikmēr Eiropas Savienība signalizējusi, ka tuvākajos gados paplašināties neplāno, un tas varētu notikt pēc 2020.gada.

Pati Serbijas valdība gan iepriekš lēsa, ka valsts par ES dalībnieci varētu kļūt vien 2020.gadā, norādīja Bleiere.

Viņa skaidroja, ka Serbijai ir problēmas ar sarunu sākšanu, līdz šim tikai salīdzināti Serbijas un ES likumi, bet ES paredz, ka līdz 2015.gada beigām varētu atvērt pirmās sarunu sadaļas par iestāšanos ES.

Tikmēr Krievija mēģina stiprināt savu klātbūtni un ietekmi Serbijā.

Oficiāli Serbijas valdība apgalvo, ka labas attiecības ar Krieviju nekavē virzību uz ES, bet Serbija, piemēram, nenosodīja Krimas aneksiju un cenšas neieņemt skaidru pozīciju par konfliktu Ukrainā.

Arī citi Serbijas soļi, liecina, ka tā šobrīd  ir bīstamā stāvoklī un mēģinājumi izlaipot starp draudzību ar Krieviju un ES integrāciju, var izradīties ne pārāk veiksmīgu, pauda Bleiere.

Ar šādu nostāju Serbija riskē, ka nesāksies sarunas ar ES vai tas notiks ļoti lēni, jo, piemēram, sarunās par ES kopējo ārējo un drošības politiku jautājums par šo “laipošanu” izvirzīsies priekšplānā, skaidroja eksperte.

No otras puses, ja sarunas par dalību ES nesāksies, eiroentuziasms Serbijā var samazināties. Tas jau tagad plok, un arī politiskajā elitē ir pietiekami daudz eirointegrācijas pretinieku, turklāt daudzas ES pieprasītās reformas notiek lēni, piemēram, cīņa ar korupciju, mediju brīvība.

2014.gada decembra aptaujas liecina, ka atbalsts dalībai ES krīt, to atbalstīja 46% , lai gan iepriekšējos gados atbalsts bija 70% - 60%, norādīja Bleiere.  
 

Taču Serbija Eiropas Savienībai ir būtiska no Rietumu Balkānu stabilitātes un drošības viedokļa, jo tā ir atslēgas valsts, un tās orientēšanās uz Krieviju nav vēlama. Tikmēr Maskava cenšas uzsvērt savu  klātbūtni Serbijā, piemēram pirms pieciem gadiem izveidojot humanitāro bāzi.  Tā nav militāra bāze, bet var par tādu pārvērsties, un tā simbolizē Krievijas klātbūtni Serbijā un Balkānu reģionā, norādīja eksperte.

Turklāt, jāņem vērā, ka Serbija ir atkarīga no Krievijas dabasgāzes piegādēm, un tas var kļūt par ietekmes sviru, skaidroja Bleiere.

Savukārt Melnkalne sarunās ar ES ir priekšā Serbijai, turklāt Melnkalne aktīvi cenšas iestāties NATO, bet no alianses nav tik lielas atsaucības, kā, iespējams, gribētu Melnkalne. Politiskās elites un sabiedrības noskaņojums Melnkalnē gan ir līdzīgs kā Serbijā, bet izteiktākā ir politiskās elites griba, taču ES iestāšanās sarunas turpināsies vēl ilgi, prognozēja eksperte. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt