Ķīna jau vairākus mēnešus ir aizliegusi savvaļas dzīvnieku tirdzniecību pārtikas nolūkos, pamatojot to ar slimību izplatīšanās risku cilvēkiem. Tomēr tirdzniecība joprojām ir likumīga citiem mērķiem. To vidū ir pētniecība un tradicionālā medicīna.
Tiek uzskatīts, ka koronavīruss SARS-CoV-2, kas izraisa Covid-19 un par kuru pirmo reizi ziņots Ķīnas centrālajā pilsētā Uhaņā, ir izplatījies no sikspārņiem uz cilvēkiem, pirms tas tālāk nonācis visā pasaulē. Centienos mazināt riskus, kuru rada savvaļas dzīvnieku audzēšana un tirdzniecība, divas centrālās Ķīnas provinces ir ieskicējušas tā dēvētās izpirkšanas programmas detaļas. Tā paredz palīdzēt tiem lauksaimniekiem, kas ar šādu biznesu nodarbojas, pāriet uz alternatīvu iztikas veidu.
Hunaņas province pagājušajā nedēļā izstrādāja kompensācijas shēmu, lai pārliecinātu audzētājus aizvietot savvaļas dzīvniekus ar citiem mājlopiem vai ražot tēju un augu izcelsmes zāles. Varasiestādes pēc fermu un krājumu apsekošanas plāno piedāvāt lauksaimniekiem vienreizēju maksājumu - 120 juaņas jeb 16 ASV dolārus apmaiņā pret kilogramu žurku čūsku, karalisko žurku čūsku un kobru. Bet kilograms bambusa žurku zemniekam ienestu 75 juaņas. Savukārt par Civetas kaķi, kas, domājams, bija pārnēsājis smago akūto respiratoro sindromu jeb SARS, varēs iegūt 600 juaņu.
Kaimiņos esošā Dzjansji province arī publiskojusi finansiāla atbalsta plānus, lai palīdzētu lauksaimniekiem atbrīvoties no dzīvniekiem. Valsts pārvaldītais laikraksts “Jiangxi Daily” pagājušajā nedēļā ziņoja, ka provincē ir vairāk nekā 2300 licencētu selekcionāru, kas galvenokārt audzē savvaļas dzīvniekus pārtikai. Šo selekcionāru krājumu kopējā vērtība pārsniedzot pusotru miljardu juaņu jeb 225 miljonus ASV dolāru.
Gan Dzjansji, gan Huaņas province robežojas ar Hubei provinci, kur decembrī parādījās koronavīruss. Dzīvnieku tiesību grupa “Humane Society International” norāda, ka Dzjansji un Huaņa ir “galvenās savvaļas dzīvnieku audzēšanas provinces”. Pēdējā desmitgadē strauja tirdzniecības paplašināšanās novērota Dzjansji provincē.
Ieņēmumi no savvaļas dzīvnieku selekcionēšanas 2018. gadā sasniedza 10 miljardus juaņu.
Dzīvnieku tiesību grupas Ķīnas politikas speciālists Pīters Li ziņu aģentūrai AFP sacīja, ka līdzīgus plānus vajadzētu ieviest visā valstī. Viņš brīdināja, ka Huaņas provinces priekšlikumi atstāj zemniekiem iespēju turpināt eksotisko dzīvnieku audzēšanu, ja vien tie netiek nosūtīti uz pārtikas tirgiem. Provinces plānā neesot iekļauti arī daudzi savvaļas dzīvnieki, kas audzēti kažokādām, tradicionālajai ķīniešu medicīnai vai izklaidei. Tomēr kopumā varasiestāžu virziens esot pareizs.
Lai gan Pekina jau pēc SARS uzliesmojuma īstenoja pasākumus, lai aizliegtu savvaļas dzīvnieku tirdzniecību un patēriņu, tie neizrādījās pietiekami efektīvi.
