Ekonomists: Eiropas Savienībai ir jāatceļ medicīnas preču eksporta aizliegums

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Trīs dienas pēc Covid-19 pandēmijas izziņošanas Eiropas Savienība ieviesa eksporta kontroli vairākām medicīnas preču grupām. “Tā bija kļūda,” uzskata Eiropas analītiskā centra “Bruegel” eksperts, kas specializējas starptautiskās ekonomikas jautājumos. Eiropas Savienībai ir šie ierobežojumi ir jāatceļ un jāaicina pārējās valstis darīt tāpat.

Pēc 2009. gada putnu gripas epidēmijas, kas prasīja vairāk nekā 150 000 dzīvību visā pasaulē, un pēc Ebolas uzplaiksnījuma 2014,-2016. gadā, kas nogalināja 11 000 cilvēku Āfrikā, daudzi veselības aizsardzības eksperti brīdināja, ka pasaule vēl nav pietiekami sagatavojusies globālas pandēmijas atvairīšanai. 

Diemžēl šie brīdinājumi lielā daļā palika bez uzmanības, analītiskā centra “Breugel” blogā raksta vecākais eksperts, ekonomisko zinātņu kandidāts un Briseles Brīvās universitātes profesors Andrē Sapirs.

Pietaupīsim maskas nebaltai dienai

Tāpat kā citos pasaules reģionos, izrādījās, ka arī Eiropas veselības aizsardzības sistēmas nav gatavas Covid-19. Atsevišķos reģionos un valstīs medicīnas iestādes un laboratorijas ir pārslogotas. Tāpat trūkst medicīnas pamata aprīkojums un palīglīdzekļi, tai skaitā maskas un plaušu ventilācijas iekārtas. 

Šī deficīta dēļ daudzas valstis jau epidēmijas sākuma posmā sāka piemērot medicīnas preču eksportu ierobežojošus pasākumus, līdz pat pilnīgam eksporta aizliegumam. Vairākas valstis pat ieviesa aizliegumu eksportēt šīs preces Eiropas Savienības ietvaros.

Tā, piemēram, 4. martā Vācijas iekšlietu ministrija ieviesa aizliegumu pārdot pāri robežām individuālās aizsardzības līdzekļus. Tika pārtraukts medicīnas aizsarglīdzekļu eksports, sarakstos iekļuva maskas, cimdi, specapģērbi un tas tika skaidrots ar nepieciešamību apgādāt savus ārstus.

Tāpat arī Čehija ieviesa aizliegumu pārdot uz ārzemēm individuālās aizsardzības līdzekļus. Pamatā šis rīkojums skāra FFP3 klases respiratorus un aizsargmaskas.

Francijā saskaņā ar valdības 3. marta rīkojumu tika rekvizēti FFP2 respiratora masku krājumi no valsts iestādēm un privātām noliktavām. Tāpat tika rekvizētas ķirurģiskās maskas no izplatītāju un ražotāju noliktavām.

Polijā 5. martā tika ieviesti ierobežojumi medicīnas iekārtu izvešanai no valsts. Aizliegums skāra tās iekārtas, kas Polijas iekšējā tirgū varētu kļūt par deficītu. Šai sarakstā ietilpst zāles gripas ārstēšanai, maskas, adatas injekcijām, medicīniskās galvas segas un ķirurgu tērpi.

Eirokomisārs iekšējā tirgus jautājumos Terijs Bretons vērsās pie  Eiropas valstu ministriem ar sūdzību, jo šie ierobežojumi izjauc  akūti nepieciešamā medicīnas aprīkojuma apriti Eiropā. Tāpat viņš izskaidroja, kādus soļus veic Eiropas komisija, lai palielinātu nepieciešamā medicīnas aprīkojuma ražošanu ierobežotu resursu apstākļos.

Gan iekšējas, gan ārējas barjeras

Andrī Sapirs atzīmē, ka šai kontekstā bija pārsteidzoši uzzināt, ka 14. martā Eiropas Komisija apstiprināja rīkojumu, kas ierobežo piecu individuālās aizsardzības līdzekļu kategoriju eksportu ārpus ES robežām: mutes un deguna aizsargmaskas, aizsargtērpus un cimdus.

Rīkojums sākotnēji tika noteikts eksportam uz visām valstīm, bet pēc tam Lielbritānijai un Eiropas brīvās tirdzniecības asociācijas valstīm tika noteikts izņēmums. Lēmums par barjeru ieviešanu eksportam ārpus ES acīmredzot tika iecerēts kā nosacījums iekšējo barjeru novākšanai Eiropas Savienībā.

Tomēr ārējo robežu slēgšanas loģika, lai saglabātu vienotu iekšējo telpu (kas, visticamāk, tika pārņemta no bēgļu krīzē gūtās pieredzes) ir bezjēdzīga, jo tirdzniecība, atšķirībā no situācijas ar bēgļiem, darbojas divos virzienos, kā eksports un kā imports, atgādina Sapirs.

Kādēļ šie ierobežojumi ir bīstami un kaitīgi

Eksporta ierobežojumi ir bīstami divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, tie  pakļauj riskam valstis, kuras jau ir pārņēmusi Covid-19 pandēmija, sevišķi tās, kas ir ļoti atkarīgas no Eiropas Savienības preču piegādēm. Otrkārt, tas var pakļaut riskam pašu Eiropas Savienību, ja, piemēram, ārvalstu partneri nevarēs vai negribēs piegādāt ES tās medicīnas preces, ko alianse pati nespēj saražot. Ārvalstu partneru atbildes reakcija var saraut reģionālās un globālās piegāžu ķēdes pamata medicīnas aprīkojumam.

Nav pārsteidzoši, ka šis Eiropas Savienības solis nekavējoties saņēma tirdzniecības partneru kritiku, tai skaitā no Norvēģijas, Šveices, kas ļoti lielā mērā paļaujas un ir atkarīgas no ES medicīnas aizsardzības līdzekļu piegādēm. 

Atbildot Eiropas Komisija 20. martā publicēja paziņojumu, ka "ņemot vērā dziļo iekšējā tirgus integrāciju ar Eiropas brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalstīm, kā arī ražošanas un piegāžu ķēžu integrāciju ar šīm valstīm, ierobežojums neskar asociācijas valstis. Piegādes šīm valstīm netiek ierobežotas." Šai gadījumā runa ir par Islandi, Lihtenšteinu, Norvēģiju un Šveici.

Tomēr ir acīmredzams, ka ražošanas un piegāžu ķēdes neaprobežojas vien ar šīm valstīm, brīdina analītiķis, uzsverot, ka Eiropas Savienības eksporta ierobežojumi rada risku izejvielu un preču plūsmai.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti