Pirmais no šiem aspektiem ir naudas faktors, viņa iezīmēja: ja Eiropas Savienība (ES) piekāpjas Grieķijai, tad Vācija var zaudēt 79 miljardus eiro, savukārt Francija – vairāk nekā 40 miljardus eiro. Turklāt šie zaudējumi ietver tālejošas ekonomiskas sekas.
Otrs aspekts ir ideoloģiskais. Grieķija mudina arī citas valstis sacelties pret ES valdošo taupības politiku. Līdz ar to Grieķija tiecas savas ekonomiskās problēmas pārvērst kā cīņu pret ekonomisko liberālismu, iesaistot tajā arī citas Eiropas dienvidu valstis. Tas savukārt nozīmē iespējamu sociālistisku un komunistisku ideju popularitātes izaugsmi.
Šavriņa gan izteica nožēlu, ka laikā, kad Spānija un Itālija visnotaļ sekmīgi cīnās ar krīzi, Grieķija ir vienīgā, kas krīzes laikā rīkojas pretēji.
Tikmēr „DnB bankas” sociālekonomists Pēteris Strautiņš norādīja, ka Vācijai ir grūti piekāpties Grieķijai, jo tādā gadījumā ne tikai nedabūs atpakaļ savus ieguldījumus, bet arī dos signālu citām ES valstīm, ka drīkst nenorēķināties par parādiem.
Viņš arī atzina, ka Grieķijas ekonomika jau ilgstoši vēl pirms krīzes sākšanās pārtika no ārvalstu finansēm. Pieradums pie tām bija tik liels, ka valsts šobrīd vairs nespēj būt patstāvīga.
Jau vēstīts, ka Eiropas Savienības (ES) eirozonas valstu finanšu ministru sarunas par Grieķijas prasību mīkstināt aizdevuma nosacījumus pirmdien beidzās bez rezultāta. Pašreizējā aizdevuma programma Grieķijai beidzas 28. februārī, taču, lai vienotos par jaunu programmu ar jauniem nosacījumiem, kā to vēlas Grieķija, būtu nepieciešama visu dalībvalstu valdību piekrišana, un līdz tās saņemšanai Grieķija jau būtu zaudējusi līdzekļus.
Grieķijas parlamenta ārkārtas vēlēšanās uzvarējusī partija “Syriza” ir paudusi vēlmi pārskatīt Grieķijas parāda noteikumus. Tas izraisījis saspīlējumu valsts attiecībās ar starptautiskajiem aizdevējiem.
Oficiāli Grieķijā tiek uzskatīts, ka ekonomiskā lejupslīde sākās pirms sešiem gadiem. Saucienu glābt valsti no bankrota grieķu politiskie līderi raidījuši 2010.gadā. Sākot no 2010.gada, finanšu problēmās nonākušajai Grieķijai ir piešķirti starptautiskie aizdevumi kopumā 240 miljardu eiro apmērā.
