Uz e-pastu par gaidāmo interviju, Islandes specializētās prokuratūras vadītājs Olafurs Hauksons, atbild piektdien 11 naktī – prokuroram, kurš izmeklē 2008.gada krīzē iesaistīto baņķieru noziegumus darba diena ir gara. Viņa komandai izmeklēšana bija jābeidz jau decembra beigās, bet vairākas lietas vēl ir procesā un tāpēc, lai arī uz pusi mazākā komandā – darbs turpināsies līdz vasarai.
No 200 lietām – pagaidām līdz tiesai nonākušas un visos līmeņos tiesā izskatītas sešas. No tām – pieci cietumsodi. Hauksons atzīst – bijis pārsteigts par to, kas atklājies izmeklējot baņķieru noziegumus.
„Mēs sākām kā neliela komanda un mums darbu vajadzēja pabeigt divos gados. Domājām, ka sastapsimies ar lietām, kas ir ciešā saistībā ar banku krīzi – ka kāds būs izmantojis vispārējo haosu un kaut to izdarījis, bet bijām pārsteigti, ka dažās lietas, kuras izmeklējām, sākušās jau daudz agrāk nekā iedomājāmies – tas bija noticis daudz ilgāk pirms krīzes sākuma,” klāsta Hauksons.
Islandieši mēģina tīrīt savu baņķieru rindas, un lai gan skaidrs, ka Islandes baņķieri nav strādājuši dziļā vientulībā, taču citās valstīs, pateicoties Olafura Hauksona komandai, neviens baņķieris tiesas priekšā nav nonācis. No Islandes politiķiem tiesāts tikai bijušais premjers, kurš drīzumā viņš kļūs par Islandes vēstnieku ASV, kas daudzos te raisījis sašutumu.
„Ir ļoti maz uzticēšanās - politika, politiķi tiek nicināti, un lai arī daži no vecajiem ir atkal atpakaļ pie varas - viņu popularitāte nav liela. Viņi ir tikpat nepopulāri kā iepriekšējā valdība, un valdība vēl pirms viņiem. Ir diezgan nejauka atmosfēra, cilvēki vēl arvien ir vīlušies un dusmīgi,” noskaņojumu sabiedrībā raksturo Islandes televīzijas raidījumu vadītājs.
Jaunākā Islandes sabiedriskās domas aptauja rāda, ka 54% neuzticas parlamentam. Šis cipars pēdējā gada laikā ir audzis. Bankām neuzticas vēl vairāk - 67%, lai gan tās šobrīd kļuvušas pavisam pieticīgas un apkalpo vien vietējos klientus. Divas no trim krīzes sistajām bankām pat nomainījušas nosaukumus, viena vēl turpina strādāt ar savu 120 gadu veco vārdu – „Landsbanki”.
Skaisti iecerētais labklājības un izaugsmes stāsts ticis krietni pabojāts. Islande, kas vēl 1970. gados bija viena no nabadzīgākajam valstīm Eiropā, 2000. gadu sākumā no zvejnieku un zemnieku nācijas kļuva par baņķieriem un 2007. gadā – par visattīstītāko tautu pasaulē. Tāpēc krīzes kritiens bija smags – ne tikai ekonomikas ziņā.
„Daudzi cilvēki Islandē domāja, ka mēs esam daudz spēcīgāka tauta nekā citās Skandināvijas valstīs. Mēs bijām nedaudz augstprātīgi - es varu teikt – vismaz daži cilvēki,” atzīst valsts pārvaldē strādājošais Gudmundurs Trigvasons.
Iespējams tieši tāpēc, izbaudījuši pasaules apbrīnu, islandieši šobrīd pārdzīvo savu nespēju uz krīzes pelniem izveidot fundamentāli labāku un godīgāku valsti. „Daudzas iniciatīvas, kas tika uzsāktas pēc krīzes, ir izgāzušās – kā piemēram jauna konstitūcija, ko gatavojāmies rakstīt,” piemēru min Helgasons. „Bija cerība uzbūvēt labāku sabiedrību - tas nav izdevies. Kāpēc?... Pārsvarā tiem cilvēkiem, kuri gribēja lielas pārmaiņas un revolūciju – viņiem pietrūka pacietības un bija arī daudz iekšējo nesaskaņu. Iepriekšējā valdība, kas bija kreisi noskaņota, izgāzās... Kļuva skaidrs, ka interešu grupas Islandē ir ļoti spēcīgas – biznesa grupējumi, tie kam pieder nozvejas kvotas bija daudz stiprāki nekā tie, kas vēlējās kaut ko valstī mainīt,” norāda Helgasons.
Islandes zvejas magnātiem, kam pieder lielās nozvejas kvotas – visvērtīgākais Islandes resurss, pieder arī daļa no Islandes medijiem. Tik nelielā sabiedrībā – šeit ir 325 000 iedzīvotāju - korporatīvās saiknes ir neizbēgamas.
Tomēr Starptautiskā organizācija „Žurnālisti bez robežām” norāda, ka tieši pēdējos divos gados preses brīvība Islandē ir pasliktinājusies.
Pēc krīzes Islandes ekonomika ir ceļā uz atveseļošanos, bet vai tas izdosies arī pašai valstij – tas vēl ir zem jautājuma zīmes. Islandieši sev ir uzlikuši ļoti augstus standartus.
