Venecuēlas galvaspilsētai Karakasai cauri tek upe Gvaira. Neraugoties uz to, ka ūdens ir ļoti netīrs, Anhels Viljaneva un draugi šajā upē saskata ienākumu avotu – viņi seklās upes dzelmē meklē dārgumus, kurus veiksmes gadījumā varētu izdevīgi pārdot.
“Šeit var atrast praktiski visu – bronzu, zeltu, sudrabu...” norāda Viljaneva. “Galvenais ir aktīvi meklēt. Šādi dzīvojam jau piecus mēnešus. Valstī darba nav, taču ēst gribas. Mēs cīnāmies par izdzīvošanu,” saka vīrietis.
Šie jaunie vīrieši simbolizē Venecuēlas ekonomisko krīzi. Reiz vienā no bagātākajām Dienvidamerikas valstīm cilvēkiem šodien izmisīgi jācīnās par izdzīvošanu.
Venecuēlas Centrālajā universitātē paustas bažas par šādu pelnīšanas taktiku. Tiek norādīts, ka Gvairas upes ūdens ir ļoti netīrs – tajā ir gan lietusūdeņi, gan arī notekūdeņi. Vienīgā aizsardzība pret traumām un infekcijām jaunajiem vīriešiem ir līmlente, ar ko notīti viņu pirksti.
Anhels un viņa draugi nav vienīgie cilvēki, kuri šādā veidā cenšas nopelnīt iztikai – Karkasā šādu cilvēku ir daudz. Anhels norāda, ka doties meklēt darbu nav vērts, jo vienīgā iespēja ir slaucīt ielas par minimālo algu. Venecuēlā minimālā alga ir septiņi dolāri jeb nepilni seši eiro mēnesī. Līdz ar to iespējas iegādāties ēdienu ir ļoti apgrūtinātas. Jaunais vīrietis cer, ka Gvairas upe viņam atnesīs pietiekami daudz naudas, lai izdotos pamest Venecuēlu un sākt jaunu dzīvi.
