Eiropas finanšu un ekonomikas krīzē visvairāk cietuši mazaizsargātie cilvēki, vairākās valstīs strauji pieaugusi bērnu nabadzība un palielinājies jauniešu bezdarbs. Tie ir fakti, kas redzami Eiropas Padomes jaunākajos pētījumos par to, kā krīze ir ietekmējusi Eiropu.
Griežot budžetus, ir novājināta tiesu sistēma, ombuda un citu svarīgu institūciju darbs, ar kuru palīdzību cilvēki varētu cīnīties par savām tiesībām, secina Eiropas Padomes cilvēktiesību komisārs Nils Muižnieks. „Mēs redzam, ka dažkārt krīze ir radījusi augsni rasismam, ekstrēmismam, ksenofobijai. Krīze nopietni skāra dažādas cilvēktiesības. Mēs redzam, ka pārāk maz ir ņemts vērā, kā dažādi taupības pasākumi var ietekmēt tieši vismazāk aizsargātās grupas," saka Muižnieks.
Starp valstīm, kurās patlaban ir visgrūtākā situācija Nils Muižieks min Spāniju, Grieķiju, Portugāli, kur ir visaugstākais jauniešu bezdarbs un, īpaši Spānijā, ir augsta bērnu nabadzība. „Dažās vietās mēs redzam, ka situācija ir atlabusi. Kad biju valsts vizītē Igaunijā, man teica: jā, bija mums krīze, tas bija sen. Latvijā pagaidām šādus vārdus nedzird un arī daudzās citās Dienvideiropas valstīs ne," norāda komisārs.
Arī nākamais gads strauju sociālās jomas uzlabošanos nesola. Eiropas Politikas studiju centra pētniece Briselē Činzia Alčidi Latvijas Radio prognozē: „Diemžēl es neredzu lielu attīstību pozitīvā virzienā, proti, ka piemēram, bezdarbs mazināsies, un te es īpaši runāju par Eiropas Savienības perifēriju, Dienvidu valstīm. Un galvenais iemesls tam ir, ka, lai rastos jaunas darba vietas, ir jāpanāk stabila un noturīga ekonomikas izaugsme. Mēs varam sagaidīt dažas pozitīvas zīmes, iespējams, tomēr dažas jaunas darba vietas radīsies, taču tas nebūs pietiekami, lai pilnībā mainītu kopējās tendences. Piemēram, tādā valstī kā Itālija, bezdarbs turpinās augt, kamēr, piemēram, Spānijā, kur atkopjas eksporta sektors, mēs, iespējams, ieraudzīsim pozitīvas zīmes. Taču, visticamāk, esošais 25% lielais bezdarba līmenis strauji nesaruks."
Eiropas Padomes rekomendācijas visvairāk krīzes skartajām valstīm ir arī budžeta taupības apstākļos ņemt vērā cilvēktiesības, kādas sekas uz cilvēku dzīvi šie soļi varētu atstāt, kā tas ietekmēs mazaizsargāto cilvēku stāvokli, kāda būs tiesu darbība, vai valdības pietiekami risina nodokļu nemaksāšanas problēmu.
Nils Muižnieks norāda, ka daudzās valstīs joprojām vērojama arī liela izšķērdība, piemēram, Itālijā, kur, viņaprāt, resursus varētu taupīt daudz labāk. Komisārs aicinājis valdības pirms griezt budžetus, konsultēties ar nevalstiskajām organizācijām un cilvēktiesību uzraugiem, pirms sabiedrība savu izmisumu ir paudusi ielās.
