Venecuēlas prezidents Nikolass Maduro ar saviem atbalstītājiem pacilātā noskaņojumā svētdienas vakarā sagaidīja pretrunīgi vērtēto Konstitucionālās sapulces vēlēšanu dienas noslēgumu. Maduro paziņoja par uzvaru. Saskaņā ar oficiālajiem rezultātiem, piedalījās 40% jeb vairāk nekā astoņi miljoni cilvēku. Opozīcija, kas vēlēšanas boikotēja, valdību apsūdzēja par krāpšanos, ka piedalījās tikai divi trīs miljoni un daudzi valsts sektorā strādājoši balsoja, jo baidījās par saviem darbiem.
Rezultātā Konstitucionālajā asamblejā, kurai būs plašas pilnvaras - kā konstitūcijas mainīšana -, ievēlēja tikai Maduro vadītās Sociālistu partijas biedrus.
Maduro sarīkoja vēlēšanas, argumentējot, ka jaunā asambleja radīs pamatu dialogam un nomierinās protestētājus.
Bet opozīcija apsūdz prezidentu par mēģinājumi pārrakstīt konstitūciju, palielināt savu varu un nostumt malā opozīcijas kontrolēto parlamentu.
Balsošanas dienā ielās atkal izgāja tūkstošiem protestētāju, un tā izvērtās par asiņaināko, kopš aprīlī sākās regulāras masu demonstrācijas. Vardarbībā ielu kaujās bojā gāja desmit cilvēki, starp tiem divi pusaudži un karavīrs. Drošības spēki pret demonstrantiem izmantoja asaru gāzi un dažkārt īstu munīciju. Pēdējos mēnešos vardarbībā dzīvību nu zaudējuši jau vismaz 120 cilvēki.
Šodien paredzēta Maduro atbalstītās, bet opozīcijas noraidītās Konstitucionālās asamblejas pirmā sēde, un opozīcija aicina lielām protesta akcijām galvaspilsētā Karakasā.
„Vienīgais, kas atlicis šai valdībai, ir iebiedēt cilvēkus. Valdība aizvada savas dienas, draudot un mēģinot nobiedēt cilvēkus, jo tā ir vienīgā lieta, kas tai vēl ļauj izdzīvot. Tā ir valdība, kas ir tik vāja, ka tās pēdējais glābiņš ir rupjš spēks. Tā ir valdība, kas vairs nevar valdīt,” saka opozīcijas kontrolētā parlamenta - Nacionālās asamblejas - spīkers Hulio Borhess.
Svētdienas vēlēšanas nosodīja gan citu Dienvidamerikas valstu līderi, gan Eiropas Savienība un ASV.
Savienotās Valstis pirmdien paziņoja par sankciju ieviešanu pret Maduro personīgi, vēršot tās pret aktīviem, kas Venecuēlas prezidentam varētu būt ASV teritorijā. Nav skaidrs, vai Maduro vispār ir kādas investīcijas Savienotajās Valstīs, un Vašingtonas solim pamatā ir simboliska vērtība. Sankcijas arī nav vērstas pret Venecuēlas ekonomikai svarīgo naftas sektoru, kas nodrošina arī ievērojamus eksporta apjomus uz ASV.
Prezidents Donalds Tramps iepriekš bija solījis „spēcīgu un ātru ekonomisko rīcību”, ja balsojums notiks.
Vienlaikus Vašingtona Maduro valdības soļus stingri nosodīja, viņu pašu nosaucot par „diktatoru”. Turpina Trampa padomnieks nacionālās drošības jautājumos Herberts Makmāsters:
„[Nosakot sankcijas pret] Maduro, viņš pievienojas ļoti ekskluzīvam klubiņam, kurā ietilpst [Zimbabves prezidents Roberts] Mugabe, [Sīrijas prezidents] Bašars al Asads un [Ziemeļkorejas līderis] Kims Čenuns, ņemot vērā paša tautas brutālo apspriešanu. Maduro bija ne tikai slikts līderis, viņš tagad ir diktators. Savienotās Valstis ir kopā ar Venecuēlas tautu šīs apspiešanas priekšā. Mēs sadarbosimies ar mūsu partneriem, lai pie atbildības sauktu visus, kas atbildīgi par vardarbību, kas saasinās, un cilvēktiesību pārkāpumiem.”
Uz Venecuēlas līdera Maduro atbildi nebija ilgi jāgaida.
Maduro par sankcijām likās pārāk neuztraucās, paziņoja, ka ir „lepns”, ka ASV tās vērsušas pret viņu, un Vašingtonu apsūdzēja par iejaukšanos iekšējās lietās:
„Ja man uzliek sankcijas par to, ka aicināju cilvēkus brīvās vēlēšanās balsot par Konstitucionālo asambleju, tad esmu lepns par šīm sankcijām, mister imperator Donald Tramp. Es nepakļaušos imperiālistiskām pavēlēm. Es nepakļaujos ārvalstu valdībām. Ne šodien, ne rīt, es nepakļaušos imperiālistiskām pavēlēm.”
Spriedzi mazināt nepalīdz arī fakts, ka naktī uz otrdienu Venecuēlas slepenais dienests aizturēja divus prominentus opozīcijas līderus, kas atradās mājas arestā – Leopoldo Lopesu un Antonio Ledesmu. Turklāt Lopesu tikai pagājušajā mēnesī no cietuma ievietoja mājas arestā veselības stāvokļa dēļ. Viņam tika piespriests 14 gadu cietumsods par musināšanu uz vardarbību pret valdību 2014.gada demonstrācijās, kuru laikā gāja bojā vairāki desmiti cilvēku. Abi nakts vidū aizvesti prom no mājām, iepriekš bija kritizējuši svētdienas vēlēšanas; bet Eiropas Savienība Venecuēlas valdības rīcību nosauca par „soli nepareizajā virzienā.”
„Pirms dažām nedēļām mēs atzinīgi novērtējām Leopoldo Lopesa pārvietošanu no cietuma uz mājas arestu. Mēs dzirdējām jaunās ziņas, un uzskatām, ka tas nepārprotami ir solis nepareizajā virzienā,” apliecināja Eiropas Komisijas pārstāve Katerīna Reja.
Šodien Venecuēlā gaidāma vēl viena saspringta diena pēc nedēļām ilgušajiem protestiem, kuros tiek pieprasīta Maduro atkāpšanās. Opozīcija viņa sociālistu valdību vaino par ekonomikas krīzi, pārtikas, medikamentu un citu pirmās nepieciešamības preču deficītu un pieprasa jaunas prezidenta vēlēšanas. Maduro atkāpties atsakās un apsūdz centriski labējo opozīciju par centieniem sarīkot valsts apvērsumu ar ASV atbalstu.
