Eirozonas ekonomika atrodas recesijā sesto ceturksni pēc kārtas, liecina statistikas pārvaldes „Eurostat” jaunākie dati. Kamēr Eiropas Savienībā kopumā iekšzemes kopprodukts šī gada pirmajos trīs mēnešos salīdzinājumā ar iepriekšējā gada nogali saruka par 0,1%, eirozonā ekonomikas apjoms samazinājās par 0,2%, bet gada griezumā - par 1%.
Ekonomiskā recesija iestājas, kad valsts iekšzemes kopprodukts (IKP) krities vismaz divus ceturkšņus pēc kārtas. Saskaņā ar jaunākajiem datiem, šāds liktenis piemeklējis pusi eirozonas valstu - deviņas. Kopienas spēcīgākajai ekonomikai Vācijai no tā izdevies izvairīties, tomēr tās ekonomika pirmajā ceturksnī pieaugusi vien par 0,1%, kas ir mazāk par iepriekš prognozēto. Vācijas statiskas birojs to daļēji saista ar bargo ziemu. Valsts ekonomikas izaugsmes palēninājies visu pagājušo gadu, tostarp saistībā ar kritumu eksporta apjomos.
Bet starp valstīm, kurās oficiāli iestājusies recesija, tagad ir arī eirozonas otrā lielākā ekonomika - Francija. Pēc 0,2% krituma iepriekšējā ceturksnī, Francijas IKP par 0,2% samazinājies arī šī gada pirmajos trīs mēnešos. To galvenokārt skaidro ar rekordaugsto bezdarba līmeni, kas tuvojas 11% atzīmei, kaut gan joprojām ir zemāks, nekā vidēji eirozonā. Tāpat tiek minēta mājsaimniecību pieprasījuma samazināšanās. Finanšu ministrija gan joprojām prognozē, ka valsts IKP šogad kopumā piedzīvos nelielu izaugsmi 0,1% apmērā.
Francijas rezultāti nav negaidīti, tomēr tiem ir simbolisks svars - šodien arī aprit tieši gads, kopš amatā tika inaugurēts Francijas prezidents Fransuā Olands. Toreiz sociālistu partijas līderis atklāti kritizēja Vācijas atbalstīto stingrās taupības politiku, iestājās par ekonomiskās izaugsmes veicināšanu, solīja stiprināt ekonomiku un veidot jaunas darba vietas. Tomēr līdz šim sociālistu valdības politika kopējo tendenci nav vērsusi par labu. Pēc jaunāko ekonomiskas datu publicēšanas tagadējā opozīcija nekavējās vainot Olandu. Savulaik Nikolā Sarkozī vadītās konservatīvās Francijas Tautas kustības savienības tagadējais līderis Žans Fransuā Kopē atzina, ka „krīze skārusi visu eirozonu”, un ka „Francijas konkurētspējas trūkumam ir strukturāli iemesli.” Tomēr viņš uzskata, ka vainojama arī Olanda valdības darbība pēdējā gada laikā:
„Francijas republikas prezidentam ir sava daļa personīgās atbildības par mūsu valsts ekonomiskās situācijas pasliktināšanos. Citas valstis Eiropā pašreizējo krīzi pārvar daudz veiksmīgā nekā mēs.”
Arī pats Olands situāciju vērtē kā „nopietnu”, tomēr uzsvēris, ka tā nav tik slikta, kā 2008. un 2009. gadā. Francijas prezidents arī uzskata, ka krīzes risināšanas atslēga ir ciešāka sadarbība Eiropas līmenī izaugsmes atjaunošanai. Lai stiprinātu kopienas finanšu sektoru, tiek veidota, piemēram, banku savienība. Savukārt Eiropas Centrālā banka pirms pāris nedēļām līdz rekordzemam 0,5% līmenim samazināja pamata procentu likmi, lai stimulētu ekonomikas atlabšanu.