Šonedēļ aktīvisti Eiropas Komisijai iesniedza petīciju, kuru parakstījuši vairāk nekā miljons Eiropas Savienības pilsoņu, un kurā viņi pieprasa apturēt sarunas ar ASV par Brīvās tirdzniecības līgumu.
Aktīvisti petīciju iesniedza otrdien, kad Eiropas Komisijas prezidentam Žanam Klodam Junkeram apritēja apaļa 60 gadu jubileja. Petīcija ir dāvana, apsveikuma kartiņa dzimšanas dienā Junkeram, norādīja aktīvisti.
Koalīcijā pret brīvās tirdzniecības līgumu ietilpst vairāk nekā 300 organizācijas no vairāk nekā 20 valstīm. Sarunu pretiniekiem ir vairāki iebildumi – ka sarunas notiek lielā slepenībā, viņi uzstāj, ka galvenais mērķis ir nodrošināt korporatīvo interešu aizstāvību, un ka līgums var apdraudēt valstu nacionālos likumus.
Gobiņš Latvijas Radio atzina, ka ap šo līgumu sacelta liela ažiotāža, īpaši rietumvalstīs, sevišķi Vācijā izskan daudz kritikas, un nav brīnums, ka miljons cilvēku parakstījuši petīciju.
Nav izslēgts, ka ažiotāžu uzkurināja viena liela kaimiņvalsts, un „lielākie ņerksteļi” ir Krievijas draugi, bet pret līgumu iebilst ne tikai šie mūžīgie opozicionāri, dzirdams arī daudz gana nopietnu balsu, kas kritizē līgumu gan par atklātības trūkumu, gan par to, ka tas ietekmēs katra Eiropas iedzīvotāja ikdienu, stāstīja Gobiņš.
Viņaprāt, tā ietekme gan būs pozitīva, un līguma noslēgšana var būt potenciāli izdevīga Latvijai. Par to arī būtu jārunā, ne tikai par kritiskām pusēm, jāidentificē pozitīvās iespējas, attīstības vajadzības, norādīja Gobiņš.
Viņš sprieda, ka līguma nenoslēgšanā ieinteresēta ir ne tikai Krievija, bet „Putins būtu lielākais gavilētājs, ja līgums izgāztos”, jo ES un ASV ir lielākie demokrātiskie tirdzniecības bloki. Ja tie veidos kopīgu tirgu, tad šo bloku noteiktie tirdzniecības un preču, un pakalpojumu standarti būs jāievēro teju visai pasaulei - gan Krievijai, gan Ķīnai, kuru ietekme uz šādiem standartiem mazināsies.
Gobiņš arī pieļāva, ka tiem, kas atbalsta līgumu, būtu vairāk publiski jāuzstājas, skaidrojot potenciālos ieguvumus.
ES un ASV sarunas par Brīvo tirdzniecības līgumu sāka aizvadītā gada vasarā un to paredzēts noslēgt nākamgad. Jau iepriekš par šo līgumu dažādi sabiedrības pārstāvji runā ar bažām, norādot gan uz neizdevīgumu Eiropai, gan kvalitātes zudumu Eiropā ražotājā pārtikā, kā arī pašu sarunu necaurspīdīgumu
