Ne katrs darbs var palīdzēt izkļūt no nabadzības. Tas ir viens no galvenajiem secinājumiem šī gada pārskatā par nodarbinātību un sociālo attīstību Eiropā. Sociālo lietu komisārs Lāslo Andors uzsver, ka pienācīgus dzīves apstākļus mūsdienās nodrošina nevis jebkurš, bet gan tikai labs darbs un turklāt uz pilnu slodzi. Bet tādu darbu atrast ir grūti.
„Analīze liecina, ka tikai pusē gadījumu darbs spēj palīdzēt izkļūt no nabadzības. Daudz kas ir atkarīgs no tā, kāds darbs ir atrasts, no algas apmēra un nostrādāto stundu skaita. Tas ir arī atkarīgs no mājsaimniecības sastāva un tā, vai dzīvesbiedram arī ir darbs,” norāda Andors.
Pārskats arī noliedz plaši izplatīto uzskatu, ka pabalsti tikai izlaiž cilvēkus un nemotivē meklēt darbu. Dati liecina par pretējo, saka komisārs Andors:
„Kādēļ tā? Tāpēc, ka labi veidota bezdarbnieku pabalstu sistēma, piemēram, tāda, kur pabalsts ar laiku samazinās, pieprasa bezdarbniekiem aktīvi meklēt darbu. Turklāt reģistrētie bezdarbnieki saņem atbalstu no nodarbinātības dienestiem un var apmeklēt dažādas apmācības.”
Bulgārija un Polija ir starp valstīm, ko Eiropas Komisija kritizē par nepietiekamu atbalstu darba meklētājiem. Un tieši no šīm valstīm ir vērojama arī liela migrantu plūsma uz Rietumeiropu. Arī par to daudzviet Eiropā turpinās satraukums. Lai gan cita nesenā pētījuma rezultāti liecina, ka, piemēram, Vācijas ekonomika vairāk iegūst nekā zaudē no rumāņu un bulgāru iebraucējiem. Turklāt aptuveni 25% no šiem iebraucējiem ir augstākā izglītība.
Arī Eiropas Parlamenta Sociāldemokrātu līderis Hanness Svoboda aizadītajā nedēļā rīkotajās debatēs sacīja, ka uzsvars bieži vien tiek likts uz nepareizo problēmu.
„Tikai 2,7% Eiropas Savienības pilsoņu dzīvo citās Eiropas Savienības valstīs. Un tā esot liela problēma? Jā, migrācija, ko rada nabadzība, ir problēma, bet tā ir problēma nabadzības, nevis migrācijas dēļ,” piebilst Svoboda.
Tomēr pēdējie sabiedriskās domas aptaujas dati, piemēram, Lielbritānijā liecina, ka iedzīvotāju atbalsts partijām, kas iestājas pret imigrāciju aug. Turklāt 52% britu šobrīd būtu gatavi balsot par izstāšanos no Eiropas Savienības, liecina aptauja.
