Euranet Plus

Pētnieks Rolands Froidenšteins par Irānas kodolvienošanās nākotni un tās ietekmi uz ES

Euranet Plus

Uģis Lībietis par svarīgākajiem notikumiem Eiropā šonedēļ

EK sarunās panāktais progress par likuma varu Polijā - nepietiekams

EK viceprezidents: Dialogā ar Poliju skaidrība par tieslietu sistēmu jāgūst līdz jūnija beigām

Eiropas Komisijas (EK) sarunās ar Poliju par likuma varu valstī ir panākts progress, taču tas joprojām nav pietiekams. Par to paziņojis Eiropas Komisijas viceprezidents Franss Timmermanss, norādot, ka gadījumā, ja mēneša laikā situācija nemainīsies, Eiropas Komisija pāries nākamajā fāzē, kas var tuvināt iespējamo sankciju ieviešanu pret Varšavu. Bet tikmēr Polija un tās sabiedrotā Ungārija ir paziņojušas, ka Brisele šīs abas valstis nesaprot, apsūdzot Eiropas Komisiju varas sagrābšanā.

Pagājušā gada decembrī Eiropas Savienība (ES) iedarbināja tā dēvēto 7. paragrāfa procedūru pret Poliju par sistemātisku apdraudējumu Polijas tieslietu sistēmas neatkarībai. Gadījumā, ja Polija pretrunīgi vērtētos likumus nemainīs, tā riskē uz savas ādas izbaudīt līdz šim nekad pret dalībvalstīm nepiemērotas sankcijas – līdz pat balsstiesību zaudēšanai Eiropas Savienības padomē.

Polijas puse prognozē strīda atrisināšanos

Kopš 7. panta iedarbināšanas Polijas valdošā partija „Likums un taisnīgums” ir piedāvājusi virkni likumdošanas labojumu, lai Briseles iebildumus novērstu. Partijas līderis Jaroslavs Kačiņškis pat prognozējis, ka ir 80% iespējamība, ka strīdu izdosies atrisināt.

Taču tā vien liekas, ka Eiropas Komisija par šādu iznākumu vēl nav tik pārliecināta. To nedēļas sākumā atzina EK viceprezidents Frans Timmermanss. Pēc viņa vārdiem,

progress tiešām ir panākts, taču tas joprojām ir nepietiekams, lai varētu droši teikt, ka sistēmiskie draudi tiesu sistēmai ir novērsti.

Tieši tāpēc no tuvākajām nedēļām būs atkarīgs, kā situācija attīstīsies tālāk:

''Ir iespējams, ka komisija un Polija panāk tik lielu progresu, ka sistēmisku draudu likuma varai vairs nav. Taču ir iespējams arī situācija, kad nekādas virzības uz priekšu vairs nav. Tas nozīmētu, ka mums ir jāaicina Eiropas Padome uzsākt nākamo 7. panta fāzi, tas ir, sarīkot noklausīšanos, kur komisijai un Polijai būtu iespējams prezentēt savu viedokli. Ir iespējams arī jebkāds cits variants starp šiem diviem galējiem risinājumiem.''

Timmermanss: Dialogs nevar turpināties bezgalīgi

Kā norādījis Franss Timmermanss, lielākie strīdi joprojām ir par to, cik liela politiskā kontrole ir iespējama, lai tiesu sistēma varētu tikt uzskatīta par neatkarīgu. Šeit runa ir par Polijas likumu par  Nacionālo tieslietu padomi, kura ir atbildīga par tiesnešu kandidatūru izvirzīšanu, kā arī par ārkārtējās apelācijas procedūru.

Komisijas viceprezidents paudis cerību, ka kaut kādu skaidrību sarunās ar Varšavas pārstāvjiem izdosies panākt līdz jūnija beigās gaidāmajam Eiropas Savienības līderu samitam,

vienlaicīgi piebilstot, ka runāt runāšanas pēc īsti jēgas nav:

''Dialogs pats par sevi nav mērķis. Dialogam ir jānoved pie taustāmiem un skaidriem rezultātiem. Es esmu informējis padomi, ka šis dialogs nevar turpināties bezgalīgi. Vienā brīdī mums ir jānonāk pie kāda secinājuma. Es ceru, ka kopīgi ar Polijas valdību tuvāko nedēļu laikā mēs spēsim rast risinājumus tām problēmām, kuras komisija ir definējusi savās rekomendācijās ar mērķi tās atrisināt.''

Reālām Briseles sankcijām iebilst Ungārija

Nedēļas sākumā Fransam Timmermansam savu atbalstu pauda divas ietekmīgākās Eiropas Savienības dalībvalstis – Francija un Vācija, uzsverot nepieciešamību kopīgi aizstāvēt kopīgās vērtības. Taču virkne ekspertu atzīst, ka līdz reālām Briseles sankcijām lieta diez vai nonāks, jo šādam lēmumam ir nepieciešams visu pārējo dalībvalstu vienprātīgs atbalsts. Un to diezin vai izdosies sasniegt, ņemot vērā Ungārijas draudus šādu lēmumu bloķēt.

Tikmēr Polijas Eiropas Savienības lietu ministrs vakar apsūdzējis Eiropas Komisiju varas sagrābšanā, cenšoties panākt atsevišķu Eiropas fondu naudas piesaisti likuma varas prasībām nākamajā daudzgadu budžetā. Īpaši tas skartu lauksaimniecības politiku, turklāt dalībvalstīm arī tiktu noteikts uzņemamo bēgļu skaits. Kā, viesojoties Polijā, paziņojis Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns,

Varšava un Budapešta kopīgi iebildīs pret finansējuma samazināšanu lauksaimniecībai,

uzsverot, ka tas, ko šīs valstis uzņem vai neuzņem savā teritorijā, ir šo valstu suverenitātes jautājums.

Jāsaka gan, ka Briseles acis ir pievērstas arī pašai Ungārijai, kur premjerministra Orbāna nostiprināšanās pie varas arī raisa bažas par likuma varas un cilvēktiesību ievērošanu. Tā, piemēram, šajās dienās kļuvis zināms, ka no Budapeštas uz Berlīni plāno pārcelties miljardiera Džordža Sorosa atbalstītais „Atvērtās sabiedrības fonds”, kurš varas iestāžu īstenotā spiediena dēļ vairs nespējot garantēt savas darbības un savu darbinieku drošību Ungārijā. Atgādinām, ka Orbāna valdība vaino Sorosu par Eiropas Komisijas, Eiropas Parlamenta, nevalstisko organizāciju, opozīcijas politisko partiju un mediju izmantošanu ar mērķi apšaubīt Ungārijas suverenitāti un nacionālās intereses.

KONTEKSTS:

Polijā īstenoto tiesu sistēmas reformu asi kritizēja Eiropas Savienības institūcijas. Oficiālā Brisele pagājušā gada decembrī pat uzsāka tiesiskā pārkāpuma procedūru pret Varšavu.

 "Likuma un taisnīguma" pārstāvji kārtējo reizi norādīja, ka reformas nepieciešamas, lai cīnītos ar korupciju un atbrīvotos no komunistiskā režīma mantojuma.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti