Septembra vidū Eiropas Savienība pieprasīja Lielbritānijas valdībai līdz mēneša beigām svītrot no iekšējā tirgus likumprojekta vairākas normas, kas pārkāpj izstāšanās vienošanos. 1. oktobris pienāks jau šo ceturtdien, bet Borisa Džonsona valdība negrasās atkāpties no sava. Tas vēlreiz kļuva skaidrs pēc pirmdien, 28. septembrī, notikušās Eiropas Savienības un Apvienotās Karalistes apvienotās komitejas sēdes.
Tādēļ Eiropas Komisijas priekšsēdētājas vietnieks Marošs Šefčovičs sacīja, ka Brisele gatavos atbildes soļus. „Mēs turpināt uzstāt, ka likumprojekta apstiprināšana pašreizējā redakcijā radīs ārkārtīgi nopietnu Ziemeļīrijas protokola pārkāpumu, kas veido neatņemamu daļu no Izstāšanās līguma un starptautiskiem likumiem. Izstāšanās līgums tagad ir jāievieš, nevis jāiesaistās sarunās par tā saturu, nerunājot jau par vienpusēju grozījumu veikšanu, tā ignorēšanu vai nepiemērošanu. Šī vienošanās ir speciāli radīta, lai pasargātu Lielās piektdienas jeb Belfāstas miera līgumu un miera procesa sasniegumus, tostarp robežkontroles neesamību uz Īrijas salas,” sacīja Šefčovičs.
Izstāšanās līgums, ko Eiropas Savienība un Lielbritānija parakstīja tikai pirms dažiem mēnešiem, paredz vairākas iespējamās soda sankcijas. Šefčovičs atteicās precizēt, kādi tieši būs nākamie Eiropas Komisijas soļi.
Tomēr, iespējams, viens no nopietnākajiem draudiem ir zaudētā uzticība. Šefčovičs izvairīgi atbildēja uz jautājumu par to, vai pēc šī soļa ar Londonu būs iespējams turpināt tirdzniecības sarunas. Viņš norādīja vien, ka Brisele nekad nebūs tā, kas pirmā pametīs sarunu galdu. Bet uzticība ir iedragāta un to nebūšot iespējams atjaunot bez strīdīgo normu atsaukšanas no iekšējā tirgus likumprojekta.
Kā zināms, minētais likumprojekts dod Lielbritānijas valdības ministriem vienpusējas tiesības interpretēt un nepiemērot atsevišķas Eiropas Savienības tiesību normas, kas skar tirdzniecību starp Ziemeļīriju un Lielbritāniju. Džonsona valdība neslēpj, ka tas ir pretrunā ar tās parakstīto izstāšanās vienošanos.
Pirmdienas pēcpusdienā sākās arī jauna tirdzniecības sarunu kārta. Tomēr par spīti neseniem Lielbritānijas biznesa pārstāvju aicinājumiem noslēgt vienošanos, Eiropas Komisija atzīst, ka puses joprojām ir tālu viena no otras.
Par lielāko daļu jautājumu ir panākta vienošanās, taču nespēja vienoties par dažiem atlikušajiem jautājumiem – nozvejas tiesībām un valsts atbalstu – neļauj sarunas pabeigt. Ja to neizdosies izdarīt nākamo divarpus nedēļa laikā, tad, iespējams, 1. janvārī uz Lielbritānijas robežas ar Eiropas Savienību veidosies garas rindas.
KONTEKSTS:
Lielbritānija 31. janvārī formāli atstāja ES, taču līdz gada beigām spēkā ir pārejas periods, kura laikā uz britiem joprojām attieksies visi ES noteikumi.
ES un Lielbritānijas tirdzniecības vienošanās būtu jānoslēdz līdz 2020. gada beigām. Ja tas neizdosies, tad abas puses sāks tirgoties uz Pasaules Tirdzniecības organizācijas noteikumiem, kas paredz vērā ņemamas muitas nodevas daudzām precēm un citus tirdzniecības šķēršļus.
2020. gada pavasarī jaunus sarežģījumus sarunās ienesa Covid-19 krīze, kas skar visu Eiropu. Savukārt dažus mēnešus vēlāk Lielbritānijas parlaments atbalstījis likumu, kas pārkāpj izstāšanās līgumu no Eiropas Savienības.
