EK nemaz nav vēlējusies noskaidrot, vai amerikāņi ir pārkāpuši banku datu apmaiņas vienošanās nosacījumus, kas noslēgta starp ASV un Eiropas Savienību. Tik skarbus vārdus iekšlietu komisārei Sesīlijai Malstrēmai veltīja vairāki Eiropas Parlamenta deputāti.
Kritizētāju vidū ir arī Sofija Intfelde no Nīderlandes: „Neviena no dalībvalstīm nav aicinājusi Eiropola kibernoziegumu nodaļu, kurai ar šādiem jautājumiem būtu jānodarbojas, izmeklēt šo lietu. Pat Nīderlande, kur atrodas SWIFT uzņēmuma galvenais serveris, nav vēlējusies veikt izmeklēšanu. Nīderlandes valdība saka, ka viņi to atstāj ekspertu grupas ziņā. Bet tie ir ierēdņi, kuri tiekas aiz slēgtajām durvīm, un amerikāņi viņiem saka, ka viss ir kārtībā, un viņi, protams, nekad nav ielauzušies nekādos serveros. Bet pastāv ļoti nopietnas aizdomas, cienījamie kolēģi. Tās ir pietiekami spēcīgas, lai neticētu amerikāņu skauta godavārdam, lai neticētu SWIFT paziņojumiem, bet gan lai dotos uz šo kompāniju un veiktu izmeklēšanu."
Komisāre Malstrēma pārmetumus bezdarbībā noraida, sakot, ka viņi ir izturējušies ļoti nopietni pret aizdomām, ka amerikāņi varētu būt izmantojuši banku datu apmaiņas vienošanos, lai izspiegotu eiropiešus. Tomēr nekādi pārkāpumi no amerikāņu varas iestāžu puses neesot atklāti.
„Nē, mēs neturpinām visu pa vecam. Pēc Snoudena skandāla un informācijas, kas tolaik parādījās, mēs iesaistījāmies asā dialogā ar amerikāņiem. Mēs izgājām caur visiem apgalvojumiem, ko izvirzīja Snoudens. Mēs esam saņēmuši apliecinājumu gan rakstiski, gan mutiski, ka tie netika pārkāpti. Parlaments ir aicinājis apturēt datu apmaiņas vienošanās darbību. Bet to nav iespējams izdarīt, balstoties tikai uz avīzē publicēto informāciju. Vispirms ir jāveic konsultācijas. Mums ir bijušas ļoti nopietnas, stundām ilgas sarunas par šo visu. Mēs neesam atraduši nekādus pierādījumus, ka ASV būtu pārkāpusi vienošanos. Tad kādēļ gan mēs to apturētu?" pauda Malstrēma.
Neapmierinātību ar Eiropas Komisijas lēmumu paturēt līdzšinējo datu apmaiņas vienošanos, kas notiek caur kompāniju SWIFT, izteica arī Eiropas Parlamenta deputāts no Zaļo grupas Jans Albrehts. Viņš ir viens no autoriem arī apjomīgajai datu aizsardzības reformai, kas pašlaik tiek skatīta Eiropas institūcijās.
Savukārt ASV Senāta Eiropas lietu apakškomisijas vadītājs Kriss Mērfijs, šonedēļ viesojoties Briselē, sacīja, ka nekādu līgumu apturēšana nebūtu nepieciešama. „Mēs ticam, ka ir iespējams izrunāt to, kas būtu maināms spiegošanas praksē, bez pašreizējo līgumu apturēšanas vai sarunu pārtraukšanas par jaunajiem līgumiem ar eiropiešiem," sacīja Mērfijs.
Spiegošanas skandāls ir negatīvi ietekmējis arī eiropiešu attieksmi pret sarunām par brīvās tirdzniecības līgumu ar ASV. Negatīvā sabiedrības attieksme izsauc arvien lielākas bažas no Eiropas Komisijas puses.
