"Palīdzība mazinās Lietuvas atkarību no viena gāzes piegāžu avota un veicinās piegāžu drošumu. Dažādojot gāzes piegādes avotus, terminālis arī veicinās konkurenci starp gāzes piegādātājiem, kas būs izdevīga patērētājiem," EK paziņojumā citēts konkurences komisāra Joakima Almunjas teiktais.
EK izvērtēja dažādus valsts finansējuma elementus SGT būvniecībai, kuras izmaksas pašreizējās cenās tiek lēstas 448 miljoni eiro.
SGT Klaipēdas ostā īstenotājs valstij piederošais naftas produktu pārkraušanas termināļu operators "Klaipedos nafta" informēja, ka EK izvērtēja SGT projekta finansiālos aspektus, peldošās gāzes glabātavas un regazifikācijas iekārtas (FRSU) nomu un iespējas iegādāties kuģi pēc nomas laika beigām, tā finansēšanas modeli, projektu regulējošās tiesību normas un citus aspektus.
Lietuvas valsts SGT projektam izsniedz valsts garantiju EIB aizdevuma saņemšanai, kā arī gāzes tarifā ir iekļautas tā izmaksas un ir pienākums iepirkt 540 miljonus kubikmetru gāzes gadā caur SGT, kā arī tam ir jānomā piestātnes vietā Klaipēdas ostā.
EK vērtējumu gatavoja pusotru gadu.
"Lēmums pavērs ceļu tūlītējam Eiropas Investīciju bankas (EIB) aizdevuma izmantojumam un ļaus mums attīstīt termināļa darbību, kā plānots," "Klaipedos nafta" ģenerāldirektors Roks Masjulis otrdien paziņoja.
Jūlija beigās "Klaipedos nafta" un EIB parakstīja līgumu par līdz 87 miljoniem eiro (61 miljonam latu) liela kredīta piešķiršanu, lai šos līdzekļus izmantotu SGT projektam Klaipēdas ostā.
EK slēdziens bija nepieciešams, lai valsts kontrolētais uzņēmums varētu saņemt aizdevumu.
Lietuva ir sākusi sava SGT būvniecību Klaipēdā, paziņojot, ka varēs uzņemties reģionāli nozīmīgu lomu un piegādāt dabasgāzi arī pārējām Baltijas valstīm. Lietuva plāno līdz 2014.gada beigām uzbūvēt SGT ar gada jaudu 2‒3 miljardi kubikmetru dabasgāzes.
Projekta īstenošanai "Klaipedos nafta" izmanto savus līdzekļus, naudu no gāzes patērētāju veiktajiem līdzmaksājumiem SGT finansēšanai, kā arī aizņēmuma līdzekļus.
