“Militārā Šengena” - tā speciālistu žargonā tiek dēvēta iecere uzlabot armijas spēku pārvietošanās iespējas Eiropā. Šobrīd tas ir viens no redzamākajiem Eiropas Savienības un NATO sadarbības projektiem.
Briselē vēlas, lai, plānojot ieguldījumos ceļu un tiltu remontos, tiktu ņemtas vērā arī bruņoto spēku vajadzības.
trešdien, prezentējot jauno Militārās mobilitātes plānu, pasvītroja Eiropas Savienības transporta komisāre Violeta Bulca:
“Ja paskatāmies vēsturē, tad redzēsim, ka viens no galvenajiem transporta infrastruktūras veidošanas iemesliem bija armijas spēku pārvietošana. Es, protams, esmu ļoti priecīga, ka tagad transporta tīkli Eiropā tiek galvenokārt izmantoti civiliem mērķiem. Tomēr kopīgā plānošana un atbilstošas infrastruktūras veidošana ir ļoti prātīgs un loģisks solis. Tas palīdzēs mums arī optimizēt mūsu investīcijas.”
Esošās infrastruktūras trūkumi un birokrātiskie šķēršļi pēdējos gados kļuva skaidri redzami. Tādēļ Latvijai “Militārā Šengena” šobrīd ir viens no svarīgākajiem projektiem, neslēpj aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis. Viņš uzsver, ka, arī būvējot dzelzceļa projektu “Rail Batica”, nebūtu jāaizmirst par armijas vajadzībām:
“Kaut vai izvietojot paplašinātās kaujas grupas Polijā un Baltijā, Polijā daudz kur saskārās ar loģistikas izaicinājumiem – tiltiem un daudzām citām lietām, kas ir jāpārskata un jāņem vērā turpmāk. Arī ostas, lidostas, dzelzceļa infrastruktūra – daudz ir šo jautājumu. Protams, arī piegāžu drošības jautājumi, kas ietilpst šajā lietā.”
Par tiltiem runāja arī transporta komisāre Bulca: “Konkrētie projekti varētu iekļaut, piemēram, tiltus, kuri šobrīd nevar izturēt nedz militāro tehniku, nedz smagās kravas automašīnas, kas pārvieto civiliem mērķiem domātās preces. Šādi mēs varētu palīdzēt gan militārām operācijām, gan uzņēmēju aktivitātēm.”
Eiropas Komisija vēlas, lai līdz šī gada beigām visas bloka valstis iesniegtu tai sarakstu ar nepieciešamās infrastruktūras uzlabojumiem, lai militārā tehnika varētu veiksmīgi tikt pārvietota no viena Eiropas nostūra citā. Tad
šie plāni tiks izvērtēti un sadarbībā ar NATO taps svarīgāko darbu saraksts. To vismaz daļēji varētu finansēt no Eiropas fondiem.
Tomēr ne visi Briselē vienbalsīgi atbalsta šo ieceri. Eiropas Parlamenta Zaļo grupas runasvīrs aizsardzības jautājumos Reinhards Butikofers uzskata, ka Eiropas Savienības budžeta līdzekļus nevajadzētu dāsni tērēt aizsardzības mērķiem.
“Jā, mums ir nepieciešamas reformas. Ciešāka sadarbība arī ir racionāls solis. Mēs varam ietaupīt naudu un darīt lietas labāk. Tomēr es nedomāju, ka problēma būtu naudas trūkumā, ko vajadzētu kompensēt ar Eiropas budžeta līdzekļiem. Problēma ir politiskās gribas trūkumā,” secina Butikofers.
Tomēr vairums politiķu norāda, ka Eiropas iedzīvotāji šobrīd uzskata drošību par visai augstu prioritāti. Tādēļ Eiropai būtu jāiegulda nauda arī aizsardzības spēju stiprināšanā. Tieši tādēļ, kā pasvītroja augstā pārstāve ārlietās Federika Mogerīni, pēc daudzu gadu runāšanas Eiropai beidzot ir izdevies spert pirmos taustāmos soļus šajā jomā:
“Es varētu tēlaini pateikt, ka mums visiem kopā pagājušajā gadā ir izdevies panākt šī bērna piedzimšanu. Tagad mums ir kopīgs pienākums rūpēties par šo bērnu, turpinot fokusēt mūsu uzmanību uz pieņemto lēmumu īstenošanu un izpildot saistības, ko valstis ir uzņēmušās, uzsākot dalību pastāvīgajā strukturētajā sadarbībā.”
Mogerīni arī neskaitāmas reizes ir atkārtojusi, ka Eiropas Savienības aktivitātes aizsardzības jomā nevis dublē, bet gan papildina NATO, jo katrai valstij ir tikai vieni armijas spēki.
