Jaunais mazumtirdzniecības apgrozījuma nodoklis Polijā spēkā stājās šī gada 1.septembrī. Jaunie noteikumi paredz, ka tiem uzņēmumiem, kuru apgrozījums ir starp 3,9 un 39 miljoniem eiro mēnesī, būs jāmaksā 0,8% liels mazumtirdzniecības nodoklis. Ja ienākumi pārsniegs minēto summu, nodokļa apjoms arī palielināsies līdz 1,4%.
Jaunā nodokļa ieviešanu pagājušā gada priekšvēlēšanu kampaņas laikā savā programmā bija ieviesusi pašlaik pie varas esošā partija „Likums un taisnīgums”. Valdība bija aprēķinājusi, ka ar šāda nodokļa palīdzību valsts kasi izdotos papildināt ar aptuveni 1,6 miljardiem zlotu jeb nedaudz vairāk kā 230 miljoniem eiro.
Tas palīdzētu īstenot dzīvē ''Likuma un taisnīguma'' ierosināto kampaņu 500+, kas ik mēnesi piešķir dāsnus bērnu pabalstus, kā arī sniedz finansiālu atbalstu mājokļa īrei. Vienlaicīgi valdība norādīja, ka papildu nodokļa ieviešana ļautu mazajiem tirgotājiem uzlabot savas pozīcijas iepretim lielajām tirdzniecības ķēdēm.
Runājot par tādām ārvalstu tirdzniecības ķēdēm kā'' Carrefour'', ''Tesco'', ''Auchan'', ''Lidl'' vai ''Metro'', tad jau gada sākumā izdevums ''Financial Times'' ziņoja, ka, baidoties no plānotā nodokļa un tā iespējamiem radītajiem zaudējumiem, daudzas no šīm kompānijām apturēja savus paplašināšanās plānus un darīja visu iespējamo izdevumu samazināšanai. ''Financial Times'' arī prognozēja, ka atsevišķas tirdzniecības ķēdes jauno nodokļu politiku varētu izmantot negodprātīgi. Tā vietā, lai atvērtu jaunus veikalus, tirdzniecības ķēdes varētu nodot franšīzi maziem, neatkarīgiem tirgotājiem, uz kuriem jaunie nodokļi neattiektos.
Šīs nedēļas sākumā Eiropas Komisija pēc saņemtajām sūdzībām un mediju pastiprinātās uzmanības ir pieņēmusi lēmumu uzsākt padziļinātu izmeklēšanu pret Varšavu, uzliekot par pienākumu nodokļa iekasēšanu apturēt līdz izmeklēšanas beigām.
Brisele uzskata, ka jaunais nodoklis sniegs papildus priekšrocības nelielajiem tirgotājiem, un to varētu uzskatīt par valsts atbalstu. Turklāt Varšava par jauno nodokli nebija informējušas Eiropas Komisiju.
Padziļinātā izmeklēšana nozīmē, ka jebkura iesaistītā trešā puse ir tiesīga paust savu viedokli par šo jautājumu. Eiropas Komisijas paziņojumā uzsvērts, ka netiek apšaubītas ne Polijas tiesības izlemt savus nodokļu apmērus, ne to mērķi. Taču nodokļu sistēmai ir jāievēro Eiropas Savienības likumi.
Polijas finanšu ministrs Pāvels Šalamaha paziņojis, ka Briseles lēmums ir pretrunīgs, nepārdomāts un politiski motivēts, pakļaujoties lielo kompāniju spiedienam. Par spīti tam nodoklis tā pašreizējā formā tiks apturēts. Komentējot šos izteikumus, EK pārstāvis Rikardo Kardoso uzsvēra, ka šādas apsūdzības nav pamatotas:
''Mēs vienmēr esam piemērojuši prasības taisnīgi un pamatoti neatkarīgi no tā, kādas dalībvalstis, sektori vai kompānijas ir iesaistīti. Mūsu izmeklēšanas vienmēr ir balstītas uz faktiem un uz likuma vārdu. Lēmums par Poliju ir pieņemts pēc līdzīga lēmuma par progresīvo apgrozījuma nodokli Ungārijā. Komisija toreiz atzina, kas šis nodoklis ir pretrunā ar Eiropas Savienības noteikumiem, jo sniedz selektīvas priekšrocības uzņēmumiem ar zemākiem ienākumiem.''
Polijas Finanšu ministrija ir paziņojusi, ka tā būs spiesta pārskatīt nākamā gada budžeta projektu, jo valdība vairs nevarēs rēķināties ar ievērojamajiem apgrozījuma nodokļa ienākumiem. Pāvels Šalamaha arī uzsvēris, ka 1.janvārī spēkā varētu stāties jau jauns tā dēvētais supermārketu nodoklis.
