Pirms desmit un vairāk gadiem nešķistu pareizi EK runāt par aizsardzību, bet, kā šonedēļ uzvēra komisijas prezidents Žoze Manuels Barrozu, laiki ir mainījušies. Aizsardzības sektors ir nozīmīgs ekonomikai, draudi ir daudz izplūdušāki, aizsardzības tirgus kļūst tehnoloģiskāks un nozare ir tieši saistīta ar Eiropas Savienības lomu uz pasaules skatuves.
Iepazīstinot ar komisijas priekšlikumiem ceļā uz konkurētspējīgāku un efektīvāku Eiropas aizsardzības nozari, Barozzu izcēla dalībvalstu ciešākas sadarbības nozīmi: „Ekonomisko ierobežojumu laikā mums vajag labāk izmantot sabiedrības naudu. Dalībvalstis vairs nevar atļauties izolētu pieeju aizsardzībai un drošībai. Vairāk nekā 75% investīciju aizsardzības ekipējumā tiek tērēti nacionālā līmenī. Mums vajag tērēt gudrāk, izvairīties no dublēšanas. Lai kļūtu efektīvāki, sadarbība ir kritiski svarīga.”
EK iecerējusi vairākas iniciatīvas. Tā plāno pabeigt vienotā aizsardzības un drošības tirgus izveidi, lai vairotu apgādes drošību starp dalībvalstīm. EK arī paredzējusi stiprināt rūpniecības konkurētspēju, cita starpā palīdzot maziem un vidējiem uzņēmumiem izturēt globālo konkurenci. Tāpat iecerēts panākt mijiedarbību starp civilo un militāro pētniecību un pievērsties kosmosa iespējamai izmantošanai gan civiliem, gan militāriem mērķiem, kā arī palīdzēt bruņotajiem spēkiem samazināt energopatēriņu.
Latvijas Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Veiko Spolītis gan pauž, ka pašreizējā budžeta ietvaros sagaidīt tūlītējus uzlabojums aizsardzības politikā nav iespējams. „Vienkārši salīdzinājuma, jebkuram Latvijas iedzīvotājam to vajadzētu ņemt vērā vienmēr un visur, proti, ja ASV federālais budžets sastāda apmēram 24-27% no katra ASV štata iemaksām, tad Eiropas Savienībā tas ir 1,024%. Tā kā esošā budžeta ietvaros kaut ko sevišķu mēs nevaram sagaidīt. Kaut gan varam teikt, ka Eiropas Savienība virzās pareizajā virzienā. Bet lai runātu par efektīvāku Eiropas Savienības aizsardzības politikas izveidi, mums pirmkārt ir jārunā par kopējās, ārējās un drošības politikas nostiprināšanu, jo šobrīd šī politika vēl nav izveidota,” norāda Sīpols.
EK priekšlikumu valstu pārstāvji plāno apspriest gada nogalē, kopā ar ziņojumu, kuru sagatavojusi bloka aukstā pārstāve ārlietās.
