Aktuāli

Pasaules Bankas noslēguma ziņojums par augstākās izglītības modernizēšanu

Aktuāli

RPP priekšnieks par šī gada prioritātēm

Eiropas Komisija nākusi klajā ar priekšlikumu, kā paātrināt e-pierādījumu iegūšanu

EK rosina noteikumus paātrinātai e-pierādījumu iegūšanai

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

E-pasti, fotogrāfijas, kā arī sarakste dažādās aplikācijas un sociālās saziņas vietnēs ir kļuvusi ne tikai par būtisku mūsdienu dzīves sastāvdaļu, bet arī noziedznieku komunikācijas veidu. Tiesībsargājošo iestāžu pieredze liecina, ka teroristi bieži vien kaļ savus plānus un koordinē rīcību, izmantojot modernās saziņas tehnoloģijas. Tomēr piekļūt šādai sarakstei, kas var kalpot par pierādījumu, mēdz būt visai grūti. Tas tādēļ, ka dati nereti glabājas serveros, kas atrodas citās valstīs. Līdz ar to Eiropas Komisija (EK) nesen ir nākusi klajā ar priekšlikumu, kā vienkāršot un paātrināt šādu tā dēvēto e-pierādījumu iegūšanu.

Elektroniskie pierādījumu sāk spēlēt arvien nozīmīgāku lomu dažādu noziegumu izmeklēšanā. Tomēr izdzēst e-pastus, fotogrāfijas vai saraksti kādā no aplikācijām var ļoti ātri, ar pāris vai pat vienu klikšķi. Tādēļ izmeklētājiem, kuri vēlas iegūt šos datus, arī ir jārīkojas strauji. Bet bieži vien tas nav iespējams, jo serveri, kur glabājas vajadzīgā informācija, atrodas citā Eiropas valstī vai pat ASV. Tādēļ izmeklētājiem nākas ķerties pie tiesiskās palīdzības lūgumiem, kas var aizņemt vairākus mēnešus, vai arī lūgt pakalpojumu sniedzējus brīvprātīgi nodot vajadzīgo informāciju, kas ne vienmēr notiek.

Tādēļ Eiropas Komisija ir nākusi klajā ar jaunu kārtību, kas būtiski paātrinātu šādu e-pierādījumu iegūšanu.

“Šie jaunie noteikumi atvieglos un paātrinās policijas un citu tiesībsargājošo iestāžu iespējas piekļūt elektroniskiem pierādījumiem, kas viņiem ir nepieciešami, lai izmeklētu lietas pret dažādiem noziedzniekiem un teroristiem.

runājusi ar daudziem prokuroriem, un viņi visi gandrīz katru dienu saskaras ar grūtībām iegūt elektroniskos pierādījumus,” stāsta EK tieslietu komisāre Vera Jourova.

Ja piedāvātie noteikumi tiks apstiprināti, tad izmeklētājs varēs iegūt savā valstī īpašu standartizētu tiesas rīkojumu, kas tiks nosūtīts tieši pakalpojumu sniedzējam citā dalībvalstī. Un e-pasta vai mākoņu servera īpašniekam būs uz to jāatbild 10 dienu laikā, nevis 10 mēnešu laikā, kā tas ir pašreiz. Ārkārtas situācijās atbilde būs jāsniedz pat sešu stundu laikā.

Šī sistēma darbosies arī gadījumos, ja uzņēmums ir reģistrēts Amerikā. Tādām ASV kompānijām kā ''Facebook'' vai ''Google'' ir pārstāvniecības kādā no Eiropas Savienības valstīm. Visbiežāk tā ir Īrija. Izmeklētāji varēs sūtīt tiesas rīkojumu uz šo pārstāvniecību.

Tieslietu komisāre Jourova arī mierina, ka iedzīvotājiem nav jāsatraucas par savu privātumu, jo šo kārtību varēs izmantot tikai ar tiesas piekrišanu un tad, ja ir aizdomas par nopietniem noziegumiem:

“Jauno sistēmu būs iespējams izmantot tikai nopietnu noziegumu izmeklēšanai, par kuriem ir paredzēts vismaz trīs gadu cietumsods. Starp šādiem noziegumiem ir slepkavības un kibernoziegumi, piemēram, bērnu pornogrāfijas izplatīšana vai teroristisko uzbrukumu gatavošana.

E-pierādījumu noteikumi ir labi izsvērti un pilnībā aizsargā gan aizdomās turēto, gan pakalpojumu sniedzēju pamattiesības.”

Eiropas Komisijas priekšlikums paredz arī iespēju izsniegt rīkojumu saglabāt visu nepieciešamo saraksti vai fotogrāfijas. Un tad tos varēs pieprasīt, izmantojot līdz šim pastāvošo kārtību.

Par drošības jautājumiem atbildīgais komisārs Džulians Kings cer, ka jaunā kārtība varētu palīdzēt cīņā ar terorismu un bērnu pornogrāfijas izplatīšanu. Jo tieši šajos gadījumos aktīvi tiek izmantota sarakste internetā:

“Mēs aktīvi un saskaņoti strādājam, lai piedāvātu dalībvalstu tiesībsargājošajām iestādēm dažādus rīkus, kas palīdzēs tām cīņā ar šiem draudiem un ļaus samazināt teroristiem un noziedzniekiem pieejamās iespējas. Tas ir galvenais, ko mēs darām Drošības savienības ietvaros.”

Līdztekus ierosinājumam par e-pierādījumu vākšanas atvieglošanu Eiropas Komisija aprīlī ir nākusi klajā ar vēl vairākām iecerēm. Tostarp tiek piedāvāts pāris gadu laikā atteikties no papīra elektroniskajām identifikācijas (ID) kartēm, kas joprojām pastāv, piemēram, Itālijā un Grieķijā. Bet vēlāk visās Eiropas valstu izsniegtajās ID kartēs būtu jābūt mikroshēmai ar personas biometriskajiem datiem – pirkstu nospiedumam un fotogrāfijai. Tas ļaus samazināt viltoto dokumentu īpatsvaru Eiropā.

Tāpat tiek plānots stingrāk kontrolēt šaujamieroču, kā arī sprāgstvielu sastāvdaļu importu un eksportu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti