Eiropas Savienības noteikumiem ir jāgarantē ēdiena drošība, bet tiem nevajadzētu veicināt pārtikas izmešanu miskastē - tā uzskata Nīderlandes zemkopības ministre Šarona Daiksma. Kopā ar Zviedrijas kolēģi viņa aicinājusi Briseli papildināt produktu sarakstu, kuriem nav jānorāda derīguma termiņš, ar pārtiku, kas praktiski nevar sabojāties.
„Mēs gribētu sākt ar produktiem, ko jūs varat glabāt mājās ļoti ilgu laiku, piemēram, makaronus, rīsus vai kafiju. To marķējumam nav saistības ar produkta drošību, bet gan ar kvalitāti. Un, mūsuprāt, iedzīvotāji var paši izlemt, vai, piemēram, šie rīsi joprojām ir lietojami,” norāda Daiksma.
Ministres ieskatā daudz pārtikas nonāk atkritumos, jo cilvēki neizprot atšķirību starp marķējumiem „Izlietot līdz” un „Ieteicams līdz”. Galīgo derīguma termiņu jeb “Izlietot līdz” norāda produktiem, kas ātri bojājas, piemēram, svaigām zivīm vai gaļai, un pēc šī termiņa ēdienu nevajadzētu lietot. Savukārt ieteikto derīguma termiņu norāda uz daudzām saldētām, sausām un konservētām pārtikas precēm, un pēc šī termiņa beigām pārtiku joprojām var droši lietot, ja tā pareizi glabāta nesabojātā iepakojumā. Ieteicamais termiņš ir brīdinājums, ka pēc tā produkts var sākt zaudēt garšu, smaržu vai struktūru. Pēc Nīderlandes valdības datiem, apmēram 15% no izšķērdētās pārtikas ir pēc ieteicamā termiņa izmestie produkti.
Tam, ka šī būtu galvenā problēma, gan nepiekrīt Eiropas Patērētāju organizācijā un tās vecākā pārtikas politikas eksperte Kamila Perina:
“Sajukums starp abiem marķējumiem nav iemesls, kādēļ cilvēki izmet pārtiku. Pētījumi Vācijā un Austrijā liecina, ka 80% no izšķērdētās pārtikas ir maize, augļi un dārzeņi, gaļas un piena produkti. Un šiem produktiem nepiemēro ieteicamo derīguma termiņu. Ir acīmredzams, ka šis nav galvenais iemesls pārtikas izšķērdēšanai.”
Pēc Eiropas Komisijas datiem, 60% pārtikas tiek izmesta vēl pirms nonākšanas lielveikalu plauktos, līdz ar to atbildība jāuzņemas ne vien patērētājiem, bet arī lauksaimniecības un pārtikas rūpniecības nozarei, uzskata Eiropas Patērētāju organizācija. Zviedrijas un Nīderlandes ierosinājumu pārskatīt ieteicamos derīguma termiņus tā vērtē skeptiski.
„Mums nešķiet, ka tā ir brīnumnūjiņa, kā novērst pārtikas izšķērdēšanu. Tā ir ļoti šaura pieeja šai problēmai. Es esmu pārliecināta, ka ieteiktais derīguma termiņš patērētājiem ir svarīgs, jo tas sniedz informāciju par produkta kvalitāti. Patērētājam ir tiesības zināt, kādu kvalitāti sagaidīt,” uzstājīga ir Kamila Perina.
Cik daudz derīgas pārtikas nonāk atkritumos Latvijā, Zemkopības ministrijai (ZM) precīzu datu nav, taču, pēc ražotāju un tirgotāju teiktā, tie neesot lieli daudzumi. Nīderlandes un Zviedrijas ierosmi pārskatīt derīguma termiņus Latvija atbalsta, skaidro ZM Pārtikas drošuma un higiēnas nodaļas vadītāja vietniece Gunta Evardsone:
„Jo tiks izstrādāti kritēriji, pēc kā izvēlēsies, kuriem konkrētiem produktiem var nenorādīt [ieteicamo derīguma termiņu]. Tas nenozīmē, ka ražotājs nedrīkstēs norādīt derīguma termiņu. Viņš varēs izvēlēties. Jo, piemēram, jau šobrīd ir svaigi augļi un dārzeņi, kam var nenorādīt, vīnam, stiprajam alkoholam, sālim, cukuram, etiķim. Bet mēs bieži vien redzam, ka mūsu veikalos, piemēram, cukuram ražotājs norāda derīguma termiņu, lai gan varētu to nedarīt.”
Diskusijas par ieteicamā derīguma termiņa atcelšanu atsevišķām produktu grupām gan vēl ir pašā sākuma stadijā. Pagaidām to bijis maz. EK izveidojusi darba grupu, kam pirmie priekšlikumi būs jāsniedz jūnija vidū.
