Sadaļas Sadaļas

Dienas ziņas

Latvijas ražotāji piedalās militārajā izstādē Londonā

Dienas ziņas

Dienas ziņas

ES grib attīstīt savu mikročipu ražošanu

EK priekšsēdētājas runu vērtē gan kā drosmīgu, gan kā piesardzīgu

Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājas Urzulas fon der Leienas uzruna par stāvokli Eiropas Savienībā deputātu vidū šoreiz tika uzņemta ar dalītām jūtām. Vairāki deputāti atzina, ka Eiropa tiešām ir spējusi daudz paveikt iedzīvotāju vakcinācijā, tomēr norādīja, ka solījumi ziedot vakcīnas nabadzīgākām valstīm pilnībā nav īstenoti. Arī klimata pārmaiņu jautājumā viedokļi dalījās: daži mudināja darīt vairāk, bet citi to uzskata par nejēdzīgu nodokļu maksātāju naudas tērēšanu.

Eiropas Komisijas priekšsēdētājas Urzulas fon der Leienas uzruna par stāvokli Eiropas Savienībā šogad bija visai piesardzīga. Lai arī publiski tas netiek atzīts, visticamāk, tas ir saistīts ar nākamnedēļ gaidāmajām Vācijas parlamenta vēlēšanām. Fon der Leiena labi apzinās, ka viņas sacītais var atstāt ietekmi priekšvēlēšanu diskusijas lielākajā Eiropas ekonomikā.

Latvijas Radio korespondents Artjoms Konohovs par reakciju uz EK priekšsēdētājas runu

Citās domās par EK priekšsēdētājas runas saturu ir Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Nils Ušakovs (“Saskaņa”):

“Es teiktu, ka viņai kopumā visas runas ir tādas ar raksturu un drosmīgas. Līdz ar to – drosmes trūkumu, to noteikti es viņai nepārmestu.”

Dzirdam vārdus, neredzam darbus

Fon der Leienas runā uzsvars tika likts uz Eiropu kā vienotu komandu, kas kopā var tikt galā ar lieliem izaicinājumiem. Tas visvairāk palika prātā arī Eiropas Parlamenta deputātei Dacei Melbārdei (Nacionālā apvienība).

“Tā bija laba mācību stunda, ka, mazāk strīdoties un mērķtiecīgi strādājot, var tiešām daudz izdarīt īsā laikā. Tas, kas man ļoti patika, ir, ka fon der Leienas dienaskārtībā ir mediju jautājumi, kas līdz šim tiks spilgti neizpaudās un neparādījās. Tika pieteikta ļoti skaidri iniciatīva izstrādāt jaunu tiesību aktu žurnālistu aizsardzībai. Bet es sagaidu turpmākos soļus, kas būtu vērsti uz mediju daudzveidības stiprināšanu finansiāli.”

Visai asu kritiku pret fon der Leienu vērsa “Renew Europe” frakcijas vadītājs Dačans Čološs. Viņš atgādināja, ka Eiropas Parlamenta piecu gadu sasaukums ir gandrīz vidū, tādēļ viņš kļūst arvien nepacietīgāks. Čološs aicināja Eiropas Komisiju asāk vērsties pret demokrātijas apdraudējumu vairākās bloka valstīs.

“Gandrīz visur Eiropā mēs redzam, kā attīstās neliberālie perēkļi. Tiesnešu neatkarība tiek grauta, žurnālisti tiek noslepkavoti un minoritātes tiek diskriminētas. Šie neliberālie perēkļi ir jāiznīdē, pirms tie kļūst par plašu ugunsgrēku.

Tā ir jūsu atbildība, un jums tam ir līdzekļi. Tomēr pagaidām es tikai dzirdu vārdus, bet neredzu darbus.”

Galvenā uzmanība pievērsta pandēmijas pārvarēšanai

Atbildot uz kritiku par pārāk lēnu rīcību vairāku svarīgu jautājumu risināšanā, Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis sacīja, ka aizvadītā gada laikā galvenā uzmanība tika pievērsta pandēmijas pārvarēšanai.

“Ļoti daudzas lietas šajā laikā ir izdarītas. Ir skaidrs, ka tādas stratēģiskās lietas kā ekonomikas zaļā transformācija nenotiek dienas laikā. Skaidrs, ka tam ir paredzētas nopietnas izmaksas. Līdz ar to par to vēl būs diskusijas starp dalībvalstīm un parlamentu un būs jāatrod sabalansēti risinājumi, kā vizīties uz priekšu.”

Jāpiebilst, ka zaļie mudināja Eiropas Komisiju darīt vairāk cīņai ar klimata pārmaiņām, tostarp lauksaimniecības jomā. Turpretī eiroskeptiķi pauda, ka tā ir tukša naudas tērēšana, kas graujot Eiropas ekonomikas pamatus.

Lielāks atbalsts jauniešiem

“Laba lieta arī tā, ko es dzirdēju, ka daudz vairāk uzmanības tiks pievērsta mūsu kopējiem nodokļiem, kas nenāks no pilsoņu kabatām, bet nāks no, piemēram, lielo digitālo firmu kabatām, no lielo uzņēmumu kabatām, lai varētu finansēt parādu,” spriež EP deputāte Inese Vaidere (“Jaunā Vienotība”).

Pozitīvas iezīmes EK priekšsēdētājas piedāvātajā programmā saskata arī Dace Melbārde: “Mēs veidojam jaunu programmu “ALMA”, kas vērsta uz jauniešiem, kam ir grūtības, kas ir īpaši iezīmējušās Covid-19 pandēmijas laikā. Mēs vairāk ieguldīsim viņu zināšānās, digitālajās prasmēs, viņu mobilitātē. Manuprāt, no Eiropas nākotnes viedokļa tas šķiet vispareizākais akcents, kādu pašlaik varētu veikt.”

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt