“Mēs pārāk vēlu devām vakcīnu apstiprinājumu un bijām pārāk pārliecināti, ka tas, ko pasūtījām, patiešām tiks piegādāts laikā,” sacīja fon der Leiena.
Fon der Leiena piedzīvoja deputātu jautājumus un kritiku, jo iedzīvotāju vakcinēšanā ES dalībvalstis krietni atpaliek no Izraēlas, Lielbritānijas, ASV un pat no Serbijas.
Līdz šīs nedēļas sākumam Eiropas Savienības dalībvalstīs viena vakcīnas deva bija ievadīta nedaudz mazāk nekā 4% no kopējā iedzīvotāju skaita savienībā, salīdzinot ar 11% ASV un gandrīz 17% Lielbritānijā.
Fon der Leiena tomēr aizstāvēja vakcinācijas stratēģijas galvenos principus. Pirkt vakcīnas visām ES dalībvalstīm kopā, nevis katrai dalībvalstij atsevišķi, bijusi pareiza stratēģija. Te gan jāpiemin, ka Ungārija ir rīkojusies arī pati uz savu roku, iepērkot Krievijas un Ķīnas vakcīnas.
Komisijas prezidente aizstāvēja lēmumu apstiprināt vakcīnu izmantošanu Eiropas Savienībā ar nosacījumiem, nevis apstiprināt vakcīnas ārkārtējā procedūrā. Viņa pauda pārliecību, ka papildu trīs līdz četras nedēļas, kas nepieciešamas apstiprināšanas procesā, ir ieguldījums sabiedrības uzticības veicināšanai, pat ja tas aizkavējis vakcinācijas kampaņu Eiropas Savienībā.
“Vēl viena mācība, kas jāgūst, runājot par šo vakcīnu masveida ražošanu, – mēs bijām ļoti koncentrējušies uz vakcīnas izstrādi, bet globāli runājot, mēs nepietiekami novērtējām grūtības, kas saistītas ar masveida ražošanu.
Jaunas vakcīnas ražošana parasti prasa no pieciem līdz 10 gadiem. Mēs to izdarījām 10 mēnešos.”
“Tas ir milzīgs zinātnes panākums, un mums vajadzētu pamatoti lepoties. Bet savā ziņā zinātne ir pārspējusi ražošanu. Jaunu vakcīnu ražošana ir ļoti sarežģīta process. Izveidot ražotni nav tik vienkārši,” atzina fon der Leiena.
