Sadaļas Sadaļas

EK prezidenta kandidāti: Vecajām receptēm ir jāmainās

Eiropa ir krustcelēs, uzticību neatgūt bez jaunām darba vietām, vecajām receptēm ir jāmainās – šādas un vēl citas idejas par to, kādai būt Eiropas Savienībai (ES) nākamajos piecos gados, pauda Eiropas Komisijas (EK) prezidenta kandidāti, kuri piedalījās līdz šim plašākajās publiskajās debatēs. Tās norisinājās Eiropas Parlamentā (EP) un tiešraidē tika translētas vairāk nekā 100 medijos ne tikai Eiropā, bet arī pasaulē.

Šogad pirmo reizi ES vēsturē EK prezidenta izraudzīšanās ir cieši saistīta ar EP vēlēšanu iznākumu. Tradicionālā EP plenārsēžu zāle Briselē pārvērtās par apjomīgu studiju, kurā uz zilos toņos ieturētas skatuves ar dzeltenajām ES zvaigznēm fonā uzstājās visi pieci EP lielāko politisko grupu izvirzītie kandidāti.

Debatēs piedalījās Eiropas Tautas partijas virzītais bijušais Luksemburgas premjerministrs Žans Klods Junkers, sociālistu virzītais EP prezidents Martins Šulcs, liberāļu - bijušais Beļģijas premjerministrs Gijs Verhofstads, zaļo virzītā vāciete Ska Kellere, kas ir EP deputāte, kā arī grieķis Aleksis Ciprs no galēji kreisajiem. Debates, ņemot vērā kandidātu dažādās tautības un valodu zināšanas, norisinājās angļu, franču un grieķu valodā, ko sinhroni tulkoja tie vairāk nekā 100 mediji – radio, televīzijas un interneta portāli, kuri raidīja savām nacionālajām valstīm, un ne tikai Eiropas Savienības dalībvalstu valodās, bet arī  krievu, arābu, ukraiņu, farsi un citās.

Pusotras stundas laikā debatētājiem bija jāsniedz sava vīzija par visai plašu tēmu loku - Eiropas ekonomikas nākotni, kā mazināt bezdarbu, par banku regulēšanu, kā Eiropai rīkoties Ukrainas krīzes gadījumā, vai atbalstīt Skotijas un Katalonijas atdalīšanos, vai Eiropā pieļaujami reliģiski simboli un galvassegas publiskās vietās, ko darīt ar imigrāciju un vai galu galā kāds no klātesošajiem tiešām būs EK prezidents vai šī ir tikai spēle, kurā būs pavisam cits iznākums.

Tomēr debatēs spilgti atainojās politiķu pārliecība, ka lielākā un būtiskākā joma, kas visvairāk interesē Eiropas vēlētājus, ir ekonomika un sociālā joma.

Zaļo pārstāve Ska Kellere norādīja, ka, viņasprāt, visefektīvākais veids, kā apgūt jaunas darba vietas, ir vairāk pievērsties enerģētikas jomai un atklāt jaunus atjaunojamās enerģijas avotus.

Sociālistu pārstāvis Martins Šulcs uzsvēra, ka jāatbalsta mazie un vidējie uzņēmumi. Labējo izvirzītais Žans Klods Junkers uzsvēra, ka tomēr ir jāturpina finanšu disciplīna, jo tikai sakārtoti un stabili valstu budžeti ļaus pievērsties izaugsmei, un, viņaprāt, jauniem cilvēkiem ir jādod iespēja ceļot un strādāt citās valstīs.

Savukārt radikāli kreiso kandidāts grieķis Aleksis Ciprs, kurš Junkeram kā bijušajam Eirogrupas līderim pārmeta pārāk stingru vēršanos pret Grieķiju, uzsvēra, ka Eiropa joprojām nodarbojas ar banku glābšanu, bet nerod naudu sociāliem projektiem. Savukārt liberāļu Gijs Verhofstads atzina, ka visas šī receptes ir novecojušas un ir laiks atgriezties pie astoņdesmitajiem gadiem un bijušā Eiropas Komisijas prezidenta Žaka Delora idejas, ka jāsāk jauna ES integrācija  –  kapitāla, enerģijas un digitālajā tirgū.

Kopumā debates aizritēja bez lieliem savstarpējiem pārmetumiem vai aizvainojumiem un arī bez ļoti radikāli interesantiem piedāvājumiem, tiesa gan, reakcijas zālē mijās no aplausiem līdz pat kritikas paušanai.

Pa laikam pavīdēja arī pa politiskam jokam. Piemēram, uz jautājumu, vai visi ir pārliecināti, ka tieši no viņu vidus izraudzīsies Eiropas Komisijas prezidentu un pēdējā brīdī neiestāsies citi spēles noteiktumi, sociālistu Šulcs sacīja:

„Nākamais Eiropas Komisijas prezidents stāv šeit un jūs patlaban ar viņu runājat.”

Pirmo reizi Eiropas vēsturē EP lielākās politiskās grupas – labējie, kreisie, zaļie, liberāļi un galēji kreisie - ir izraudzījušies savus kandidātus, kurus attiecīgi atbalsta arī attiecīgajam virzienam piederošie politiskie spēki pašmājās. Un līdz ar to, tas politiskais spēks, kas iegūs vislielāko atbalstu EP vēlēšanās visā Eiropā, varēs virzīt savu kandidātu EK prezidenta amatam.

Eiropas Parlamenta vēlēšanas visā Eiropā notiks no 22. līdz 25. maijam, Latvijā – sestdien, 24. maijā.

 

 

 

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt