EK Kopīgais pētniecības centrs ziņojumā norādījis, ka 47% Eiropas Savienības (ES) teritorijas bija pakļauti brīdinājuma līmeņa sausumam, bet 17% teritorijas bija trauksmes līmenis. Tas ir saistīts ar nelielo nokrišņu daudzumu un vairākiem karstuma viļņiem kopš maija.
Ūdenskrātuvēs būtiski samazinājies ūdens līmenis, un tas rada nopietnas problēmas enerģētikā – darbu ierobežo hidroelektrostacijas, un rodas problēmas citu spēkstaciju dzesēšanas sistēmām.
Sausums ir būtiski samazinājis vasarāju ražas, un visvairāk cietuši kukurūzas, sojas pupiņu un saulespuķu sējumi.
Vissmagākā situācija ir Itālijas ziemeļu daļā, Francijas dienvidaustrumu rajonos un dažos reģionos Ungārijā un Rumānijā.
Pētnieki arī norādīja, ka izkaltusī zeme nespēj pietiekami ātri absorbēt ūdeni un vietās, kur pēdējā laikā konstatēts lielāks nokrišņu daudzums, sākas plūdi. Otrdien problēma radās Grieķijas galvaspilsētā Atēnās, kur applūdušas daudzas ielas un pagrabi.
