Pašlaik sabiedrība Ukrainā dalās trijās daļās - 50% grib, lai karš beidzas jau šodien vai rīt ap pusdienlaiku, atlikusī sabiedrības daļa sadalīta tajos, kuri ir par Ukrainu, un tajos, kuri ir pret Ukrainu. Iedzīvotāji arī nav vienoti attieksmē pret valdību, ir tādi, kas atbalsta pastāvošo iekārtu, ir tādi, kas ir pret to, stāstīja Āķītis.
Ukrainas problēma iekšēji ir korupcija, valstij ir nepieciešamas administratīvās reformas, un Ukrainai arī jāmaina domāšana, nevar būt tikai ES finanšu un materiāli tehniskā palīdzība, valstij arī ir jāsper soļi pretim.
Āķītis atzina, ka Eiropa “nedrīkst palaist Ukrainu savā vaļā”, taču jābūt dialogam no divām pusēm.
Līdz šim ES palīdzība Ukrainai sasniedza 140 miljonus eiro, no tiem aptuveni 48 miljonus atvēlēja Eiropas Komisija, bet 92 miljonus eiro - dalībvalstis.
Uzraudzīt, vai tiešām šī palīdzība nonāk līdz adresātiem, EK nevar. Komisijai ir labs plānošanas process, materiāli tehnisko palīdzību atdod Ukrainas valdībai, un
tālāk monitoringa iespējas ierobežotas, kad palīdzība nonāk galapunktā, “mēs varam tikai uzticēties ukraiņiem”, ka adresāti to saņēmuši.
Pēdējā misijā gan Āķītis bija monitoringa ceļojumā, un bija cilvēki, kas teikuši, ka palīdzība saņemta, “daudz pateicības vārdu dzirdējām”, bet nu fotogrāfiski pierādījumus neredzēja.
Jau vēstīts, ka Ukrainas austrumos jau vairāk nekā gadu notiekošajā konfliktā dzīvību zaudējuši vairāk nekā 6000 cilvēku. Konflikts sācies, kad prokrieviski noskaņotie separātisti sāka pārņemt kontroli par Donbasa rajoniem drīz pēc tam, kad Krievija anektēja Krimu. Ukraina uzsāka pretterorismu operāciju.
Starptautiskā sabiedrība vairākkārt mēģināja panākt mierīgo krīzes noregulējumu. Pēdējā tā dēvētā "Minskas-2" vienošanās panākta 12.februārī, un abas puses sāka atvilkt smago bruņojumu no frontes līnijas, tomēr ik pa laikam izskan ziņas par apšaudēm un sadursmēm.
