Diskusijas par jaunu pilnvaru piešķiršanu Eiropas Komisijai, ar mērķi vēl vairāk pastiprināt eirozonas budžeta disciplīnu un nākotnē novērst jaunas krīzes, turpinājās vairākus mēnešus. Trešdien Eiropas Komisijas un Eiropas parlamenta starpā panāktā vienošanās par tā dēvēto "two pack" jeb divu likumu paketi papildi pašreizējos budžeta noteikumus, kas tika apstiprināti 2011. gada beigās, ieviešot bargas finansiālās sankcijas par budžeta deficīta un parādu līmeņa pārkāpšanu.
Jaunpieņemtā likumu pakete piešķir Eiropas Komisijai papildus tiesības pārraudzīt dalībvalstu budžeta pieņemšanas procedūru. Valdībām ir tiesības ignorēt komisijas rekomendācijas, vienlaicīgi gan riskējot saskarties ar Eiropas Savienības likumīgām pretdarbībām. Kā paziņojis Eiropas parlamenta priekšsēdētājs Martins Šulcs, jaunpieņemtie likumi ir ļoti svarīgs priekšnosacījums Eiropas Savienības bruņu pastiprināšanā pret jebkādām jaunām krīzēm.
Eiropas Savienības Ekonomikas un monetāro lietu komisārs Oli Rēns (Olli Rehn) paudis pārliecību, ka eirozona no daudz integrētas un efektīvākas politikas iegūs jau 2014. gada budžeta ciklā.
Pirmā regula par pastiprinātu uzraudzību nodrošinās ciešu un efektīvu finansiālās grūtībās nonākušajās dalībvalstīs. Tā sakārtos darbības finansiālās palīdzības piešķiršanai no Eiropas stabilitātes mehānisma, kas ir starpvaldību organizācija un tādējādi pakļauj valsti uzraudzībai, vadoties pēc Kopienas metodes. Un tas ir ļoti svarīgi. Otrā regula par pastiprinātu uzraudzību noslēgs eirozonas dalībvalstu ekonomiskās pārvaldības ciklu. Tai ir efektīvs budžeta uzraudzības un koordinācijas mehānisms gada otrās puses Eiropas Semestrim, kad politikas vadlīnijas tiek novirzītas nacionālajā līmenī un iestrādātas nacionālajos budžetos.
Lai arī Eiropas Parlaments jau no paša sākuma nebija pret jaunajām pilnvarām kā tādām, tas vēlējās, lai Eiropas Komisija nāktu klajā ar saviem piedāvājumiem Eiropas glābšanas fondam. Tas palīdzētu 20 gadu laikā atmaksāt iekšzemes kopprodukta parādus, ka ir augstāki par 60%, piešķirot lētāku eirozonas finansējumu.
Pret šādu glābšanas fondu gan iebilda Vācija un vēl vairākas dalībvalstis un Eiropas Komisija par šāda fonda izveidi arī kļuva skeptiski noskaņota. Tagad Eiropas Komisija apņēmusies izveidot īpašu ekspertu grupu, kas izpētīs šāda glābšanas fonda izveides iespējas un nākamā gada martā nāks klajā ar īpašu ziņojumu.
Bet tikmēr Īrijas pastāvīgais pārstāvis Eiropas Savienībā Rorijs Montgomerijs (Rory Montgomery), runājot Eiropas padomes prezidējošās valsts vārdā, paudis pārliecību, ka ir panākts nepieciešamais balanss, kas neapdraudēs atsevišķu valstu nacionālās intereses.
Šie pilnīgi noteikti ir ļoti delikāti jautājumi un visām dalībvalstīm ir savu procesi, tradīcijas un metodes. Mēs visi zinām, ka mūsu sabiedrībai, mūsu demokrātiskajiem pārstāvjiem un mūsu nacionālajiem parlamentiem kontrole pār budžetu ir fundamentāli svarīga nacionālajai demokrātijai. Taču mēs arī atzīstam, ka valstu starpā pastāv milzīga savstarpējā atkarība un ir nepieciešams panākt balansu. Un manuprāt ir panākts nepieciešamais balanss, kas visiem būs pieņemams.
Jaunā likumdošanas iniciatīva tagad jāapstiprina dalībvalstīm, betgalīgais balsojums Eiropas Parlamentā gaidāms nākamajā mēnesī.
