Enerģētikas savienība ietver četrus galvenos principus. Tā paredz mazināt atkarību no viena piegādātāja un pilnībā paļauties uz kaimiņvalstīm, it sevišķi energoapgādes pārtraukumu gadījumā. Otrkārt, jānodrošina brīva enerģijas plūsma pāri robežām - runa ir starpvalstu savienojumiem, lai izbeigtu tā dēvēto „enerģijas salu” pastāvēšu. Saskaņā ar plānu nepieciešama arī neatgriezeniska pāreja uz sabiedrību, kas rada zemas oglekļa emisijas. Mērķis ir arī nodrošināt, ka uz vietas ražotā enerģija, tostarp no atjaunojamajiem energoresursiem ražotā enerģija, var vienkārši un efektīvi nonākt energotīklā.
Priekšplānā izvirzīta arī energoefektivitāte. Par Enerģētikas savienību atbildīgais komisijas priekšsēdētāja vietnieks Marošs Šefčovičs paziņoja, ka energofiktivāte ir pati par sevi jāuzskata par pilnvērtīgu enerģijas avotu.
Pieminot ES priekšteci - 1951.gadā izveidoto Ogļu un tērauda savienību - Šefčovičs pauda, ka Enerģijas savienības izveide ir vērienīgākais projekts pēdējās desmitgadēs.
„Šodien ir ļoti svarīga diena. Mēs esam pieņēmuši Enerģijas savienības stratēģiju. Šis, bez šaubām, ir ambiciozākais enerģijas projekts kopš Eiropas Ogļu un tērauda kopienas izveides. Es uzskatu, ka tam ir potenciāls stiprināt Eiropas integrācijas projektu tādā pašā veidā, kā tērauds un ogles to izdarīja 1950. gados, un atgādināt pilsoņiem par kopīgā Eiropas tirgus lielo potenciālu,” saka Šefčovičs.
Bet ņemot vērā, ka ļoti svarīgā plāna daļa ir energoefektivitāte, klimata politikas un enerģētikas komisārs Migels Ariass Kanjete paziņoja, ka labāki savienojumi starp ES valstīm var ietaupīt līdz 40 miljardiem eiro gadā.
„Šodien Eiropā joprojām eksistē „enerģijas salas”. Tas palielina izmaksas patērētājiem, un mūsu enerģijas sistēmu padara ievainojamu. Šīs problēmas risinājums ir vienota enerģijas tirgus izveide,” atzīmē Kanjete.
Viņš norādīja, ka EK izmantos visus iespējamos līdzekļus un likumdošanas aktus, lai izbeigtu regulētu cenu pastāvēšanu.
Enerģijas savienības plāns dotu komisijai vairāk ietekmes attiecībā uz gāze piegāžu līgumiem. Taču stratēģija vēl jāapstiprina arī dalībvalstīm, šis aspekts varētu būt viens no klupšanas akmeņiem, jo katrai savas enerģijas avoti. Brisele gan aicināja valstis likt malā atšķirīgos viedokļus, lai izveidotu vienotu tirgu.
Komisija norādīja, ka nepieciešams rīkoties, arī ņemot vērā globālo situāciju, tostarp Krievijas un Ukrainas konfliktu. Krievija piegādā trešo daļu ES gāzes, un puse no šī apjoma tiek piegādāta tranzītā caur Ukrainu. Uz šīs situācijas fona Brisele aicina aktivizēt centienus izveidot tā dēvēto Dienvidu koridora gāzesvadu, lai gāzi piegādātu no Centrālāzijas.
