EK norāda uz lobiju lielu ietekmi Francijā; nopietnas bažas par augsto korupciju Ungārijā

Eiropas Komisija (EK) uzskata, ka Francijas vadībai ir jādara vairāk, lai cīnītos ar korupciju un pārlieku lielu lobiju ietekmi. Šāds ieteikums ir iekļauts šonedēļ publicētajā ziņojumā par tiesiskuma stāvokli visās dalībvalstīs. Kritika Francijas virzienā izskan laikā, kad tās prezidents Emanuels Makrons ir spiests publiski skaidroties par savām kādreizējām saiknēm ar pārvadājumu kompāniju „Uber”.

EK norāda uz lobiju lielu ietekmi Francijā; nopietnas bažas par augsto korupciju Ungārijā
00:00 / 04:10
Lejuplādēt

Lobiju ietekme Francijā

Pastāv nopietnas bažas par vienādu lobēšanas noteikumu attiecināšanu uz visām iesaistītajām pusēm, tostarp uz augstāko vadību – šāda piezīme no Eiropas Komisijas ir adresēta Francijai. Turklāt ikgadējā ziņojumā par tiesiskuma stāvokli visās bloka dalībvalstīs Eiropas Komisija norāda, ka daudzviet Francijas tieslietu sistēmā trūkst darbinieku un resursu.

Jautājumi par pārāk ciešām lielo uzņēmumu saiknēm ar politiķiem no jauna uzjundīja pēc skandāla ap pārvadājumu kompāniju „Uber”. Vairāki vadošie Eiropas laikraksti ir izpētījuši, ka „Uber” vadība ir spējusi lobēt savas intereses visaugstākajās politiskajās aprindās.

Francijā par to nākas taisnoties prezidentam Emanuelam Makronam, kurš iepriekš bija ekonomikas ministrs. Viņš jebkādus pārmetumus par korupciju noraida: “Nē, nē... Atvainojiet, bet tās ir muļķības. Es biju ministrs un veicu savu darbu. Vienkārši pie mums valda uzskats, ka tikties ar uzņēmumu vadītājiem, īpaši ārvalstu uzņēmumu vadītājiem, ir slikti. Es tam pilnībā nepiekrītu. Es varu pateikt, skatoties jums sejā: es esmu ticies ar ārzemju biznesa vadītājiem. Ak, šausmas! Jā, es viņus satiku. Tas vienmēr ir bijis oficiāli, kopā ar kolēģiem. Es ar to lepojos. Viņi ir radījuši darbavietas Francijā, es ar to ļoti lepojos. Un ziniet ko? Es to darītu vēlreiz rīt un arī parīt."

Francija Eiropas Komisijas ziņojumā ir pieminēta arī citā kontekstā, proti, starp valstīm, kas ir izmantojušas „Pegasus” spiegošanas programmatūru. Kā zināms, tā ļauj iefiltrēties cilvēka viedtālrunī un saņemt no tā pilnīgi visu informāciju.

„Starp Eiropas Savienības valstīm mēs pieminam Poliju, Ungāriju, Spāniju un Franciju. Tajās par mērķi kļuva advokāti, žurnālisti, vietējie politiķi un Eiropas Parlamenta locekļi. Kaut gan bieži tam par pamatu bija nacionālās drošības jautājumi, tas nenozīmē, ka šis iemesls dod tiesības bez jebkādiem ierobežojumiem izmantot metodes, kas tik ļoti aizskar privātumu. Ir nepieciešams radīt nacionālo kontroles sistēmu, kas garantēs pamattiesību ievērošanu,” norādīja Eiropas Komisijas priekšsēdētājas vietniece Vera Jourova.

Kritika Ungārijai

Nopietna kritika ir veltīta arī tiesiskuma un demokrātijas stāvoklim Polijā un Ungārijā. Šīs problēmas nav jaunas. Kamēr Varšavā ir vērojamas zināms progress, tikmēr Budapeštā amatpersonas atsakās kaut ko mainīt.

Ungārijā pastāv nopietnas bažas par augsto korupciju, izdabāšanu draugiem un savējo piesegšanu valsts pārvaldē.

Tādēļ šobrīd nav skaidrs, kad un uz kādiem nosacījumiem Ungārija varētu saņemt līdzekļus no ekonomikas atjaunošanas fonda, sacīja Eiropas Savienības tieslietu komisārs Didjē Reinderss.

„Galvenais jautājums tagad ir saprast, kādas reformas varētu tikt ieviestas Ungārijā, lai atrisinātu tās problēmas, kas pastāv korupcijas apkarošanas jomā. Izskan arī zināmas bažas par tieslietu sistēmas neatkarību, it sevišķi jautājumā par tiesnešu nozīmēšanu Augstākajā tiesā un Ungārijas tieslietu sistēmā kopumā. Bet ir svarīgi atzīmēt, ka Ungārijas amatpersonas izsaka gatavību atgriezties pie sarunu galda un uzsākt dialogu, jo bez dialoga mēs nekad nespēsim panākt vienošanos,” norādīja Reinderss.

Latvijas novērtējums ir diezgan pozitīvs. Tomēr Brisele iesaka mazināt pārmērīgu politisko ietekmi uz Augstākās tiesas tiesnešu nozīmēšanas procesu un rīkoties saskaņā ar Eiropas standartiem šajā jomā. Visticamāk, tā ir atsauce uz Saeimas deputātu atteikumu iecelt bijušo Satversmes tiesas priekšsēdētāju Sanitu Osipovu par Augstākās tiesas tiesnesi.

Tāpat Latvijas amatpersonām būtu aktīvāk jācīnās ar korupciju.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt