EK nav apmierināta ar Grieķijas plānu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Eiropas Komisija (EK) nav apmierināta ar Grieķijas iesniegto reformu plānu, no kā ir atkarīgs, vai valsts saņems pēdējo starptautiskā aizdevuma daļu.

Grieķijas premjerministrs Aleksis Ciprs ieradies Briselē, lai piedalītos Eiropas Savienības (ES) un Latīņamerikas samitā. Taču skaidrs, ka viņa galvenais mērķis ir tikšanās ar Vācijas un Francijas vadītājiem, lai rastu izeju no Grieķijas parādu krīzes.

Atēnu vilcināšanās iesniegt solīto reformu plānu no jauna uzjundīja diskusijas par valsts iespējamo defoltu un izstāšanos no eirozonas.

Otrdien plāns tomēr tika iesniegts, taču tūdaļ kritizēts kā nepietiekams, lai Grieķija varētu saņemt atlikušo starptautiskā aizdevuma daļu 7,2 miljardu eiro apmērā.

Kā žurnālistiem norādīja Eiropas Komisijas runasvīrs, Grieķijas jaunākie ierosinājumi neatspoguļo to, ko valsts solīja sarunās ar Komisijas prezidentu Žanu Klodu Junkeru. Junkers iepriekš izteicās, ka Grieķija nerespektē pat minimālos nosacījumus. Iebildumi jau iesniegti Atēnām, un patlaban tiekot turpināts tehniskais darbs, lai pārvarētu nesaskaņas par dažādām pozīcijām.

Grieķijas iesniegtā reformu plāna saturs netiek publiskots, taču pietuvināti avoti otrdien atklāja dažas tā detaļas. Viens no galvenajiem priekšlikumiem ir ideja, ko iepriekš paudis Grieķijas finanšu ministrs Janis Varufakis. Atēnas vēlas, lai Eiropas Centrālā banka nodotu Grieķijas parādu Eiropas Stabilitātes mehānismam, kam ir mazāk stingras prasības.

Tikmēr Vācijas kanclere Angela Merkele trešdien paziņoja, ka Grieķijas parādu krīzes risinājums ir iespējams un to varēja meklēt jau trešdien tikšanās laikā, kura varēja notikt, ja Grieķijas premjers Aleksis Ciprs to būtu vēlējies. „Kur ir griba, tur ir risinājums,” teica Merkele, piebilstot, ka ar katru dienu parādu krīze kļūst arvien asāka. Viņa uzsvēra, ka ar Cipru bija iespējama tikšanās trešdien Briselē, ja vien Grieķijas valdības vadītājs to būtu vēlējies.

Merkele Briselē ieradās, lai piedalītos ES un Latīņamerikas valstu samitā, kurā piedalīsies arī Ciprs.

Savukārt Francijas prezidents Fransuā Olands trešdien mudināja gan starptautiskos aizdevējus, gan Grieķiju pēc iespējas ātrāk vienoties par jauna aizdevuma nosacījumiem. Viņš atgādināja, ka Grieķijai naudas pietiek vien līdz mēneša beigām.

„Mums ir tikai viena ziņa: mums tagad ir jārīkojas ātri, mēs nedrīkstam apstāties, mēs nedrīkstam pieļaut scenārijus, kas būtu slikti Grieķijai, ES un visai eirozonai,” teica Olands.

Jau vēstīts, ka aizvadītajā nedēļā Grieķijas līderis centās pārliecināt Briseli tomēr izšķirties par 7,2 miljardu eiro lielo aizdevumu, kas būtu pēdējais un ļoti svarīgais. Grieķijas valdībai zeme deg zem kājām, tā kā Starptautiskasi Valūtas fonds ir kategoriski atteicies mīkstināt prasības un pārcelt parāda maksāšanas termiņus un kopumā no Grieķijas līdz jūnija vidum sagaida pusotru miljardu eiro eiro, kas ir pirmā aizdevuma atmaksa.

Kopš nākšanas pie varas janvārī jaunā radikāli kreisā Grieķijas valdība nemitīgi centusies atlikt valsts parādu maksājumus un mainīt nosacījumus papildu finanšu palīdzības saņemšanai, pat raisot aizdomas par valsts iespējamu izstāšanos no eirozonas. Taču starptautiskie aizdevēji pauda gatavību panākt pretī Atēnām tikai apmaiņā pret jaunām reformām, kas ir ārkārtīgi nepopulāras Grieķijas sabiedrībā.

Pārrunas ilgst jau piecus mēnešus, un vienošanās jāpanāk līdz jūnija beigām. Grieķijas premjers otrdien izteicās, ka vienošanās izgāšanās nozīmēšot eirozonas galu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti