Pēc aptuveni mēneša, ko vairums eiropiešu ir pavadījuši lielākoties ieslēgti savās mājās, arvien aktuālāks kļūst jautājums par atgriešanos pie ierastās dzīves. It sevišķi tādēļ, ka dažas valstis sāk pakāpenisku ierobežojumu atcelšanu.
Tomēr izveidot vienotu Eiropas stratēģiju izejai no pašreizējās situācijas ir ārkārtīgi sarežģīti. Piemēram, Francija ierobežojumus nevis atcēla, bet gan pagarināja līdz maija vidum.
Tādēļ pēc asām aizkulišu cīņām starp ierēdņiem un diplomātiem Eiropas Komisija ir nākusi klajā tikai ar vispārīgiem kritērijiem, kas valstīm būtu jāņem vērā, lemjot par ierobežojumu atcelšanu.
Turklāt Komisijas vadītāja Urzula fon der Leiena mudināja iedzīvotājus nedomāt, ka viss jau būtu aiz muguras:
„Es gribu uzsvērt, ka tas nav signāls, ka ierobežojumi var tagad tikt atcelti.”
Pirms lemt par ierobežojumu atcelšanu, Eiropas Komisija iesaka dalībvalstīm pārliecināties par vīrusa izplatības tendenci. Tāpat valdībām vajadzētu nodrošināt, ka slimnīcās ir pietiekami daudz brīvu vietu, kā arī plaši jātestē iedzīvotāji.
Kaimiņu reģioniem būtu jāsaskaņo sava rīcība, lai veikalu atvēršana vienā robežas pusē pēkšņi nepievilinātu tur iedzīvotāju pūļus. Arī plaši ierobežojumi būtu pakāpeniski jāaizstāj ar specializētiem pasākumiem, kas domāti gados vecu vai hroniski slimu cilvēku aizsardzībai.
Jautājumā par sejas masku lietošanu Eiropas Komisija atsaucās uz Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra ieteikumiem. Tā speciālisti uzskata, ka ar maskām vispirms būtu jāapgādā medicīnas darbinieki un tikai tad var domāt par masku izmantošanu vietās, kur ir daudz cilvēku, piemēram, veikalos vai sabiedriskajā transportā.
Bet maskas nevar aizstāt roku mazgāšanu un sociālo distancēšanos. Turklāt pierādījumi par masku efektivitāti ir visai ierobežoti.
Nav arī skaidras atbildes uz to, kad varētu tikt atvērtas iekšējās Šengenas zonas robežas.
Būtisks jautājums ir arī par ekonomiku. Eiropadomes priekšsēdētājs Šarls Mišels uzskata, ka pašlaik vēl nav iespējams precīzi prognozēt, cik smaga būs šī krīze. „Visām valstīm ir svarīgi iegūt nedaudz vairāk skaidrības par to, cik lieli būs krīzes radītie zaudējumi. Pašlaik mēs varam izteikt dažādas prognozes, bet mums ir vajadzīga lielāka skaidrība par to, kas notiks ar ekonomiku. Un tad zināmā brīdī mēs atsāksim darbu pie tā, lai izstrādātu dažādus rīkus, kā pārvarēt šo lielo Eiropas Savienības izaicinājumu,” sacīja Mišels.
Tomēr gan Mišels, gan fon der Leiena ir vienisprātis, ka Eiropas Savienības nākamo septiņu gadu budžets var būt nozīmīgs rīks ekonomikas atdzīvināšanā. Tuvāko pāris gadu laikā investīcijām ir jābūt sevišķi apjomīgām.
Eiropas Komisijas priekšsēdētāja arī piebilda, ka koronavīrusa krīze nav mazinājusi vajadzību cīnīties ar klimata pārmaiņām: „Šī krīze man skaidri apliecināja, ka Eiropas zaļais kurss ir īstā atbilde arī uz koronavīrusa radītajām problēmām. Mēs redzam, ka pastāv zināma atkarība no globālajām piegāžu ķēdēm, kuras mums varētu būt nepieciešams pārskatīt. Es domāju, ka piegāžu ķēdes būtu jāsaīsina un jādažādo, lai mēs nebūtu atkarīgi tikai no viena piegādātāja. Bet ilgtspējīgākais veids, kā to panākt, ir aktīvāk iesaistīties aprites ekonomikas veidošanā.
Jo aprites ekonomika ļaus Eiropas teritorijā krietni neatkarīgāk nekā līdz šim izmantot pārstrādātos materiālus jaunu produktu ražošanā,” norādīja fon der Leiena.
Par ražošanas atgriešanu Eiropā, it sevišķi medicīnas jomā, aktīvi runā arī vairāku Eiropas valstu valdības.
Ekonomikas atbalsta pasākumi būs uzmanības centrā arī Eiropas Parlamenta ārkārtas plenārsēdē. Deputāti gatavojas atbalstīt papildu 3 miljardu eiro piešķiršanu medicīnas vajadzībām. Tāpat viņi balsos par noteikumu izmaiņām, lai dažādus Eiropas Savienības fondus varētu novirzīt krīzes seku pārvarēšanai.
Paredzēts, ka 2,7 miljardi eiro no Eiropas Savienības budžeta tiks izmaksāti bloka dalībvalstīm, izmantojot Ārkārtas atbalsta instrumentu, bet pārējos līdzekļus novirzīs kopējai medicīniskā aprīkojuma iegādei. Papildu līdzekļi paredzēti arī Eiropas Slimību profilakses un kontroles centram un Grieķijai migrācijas problēmas risināšanai. Deputāti arī balsos par palīdzību nabadzīgākajiem iedzīvotājiem, izmaiņām kohēzijas fondu līdzekļu izmantošanas noteikumos un cita veida palīdzību no Covid-19 pandēmijas cietušajiem.
KONTEKSTS:
Pasaulē izplatoties jaunajam Covid-19 vīrusam, Pasaules Veselības organizācija atzina, ka saslimstība sasniegusi globālās pandēmijas līmeni. Daudzās pasaules valstīs ieviesti stingri ierobežojumi - atcelti masu pasākumi, slēgtas robežas, skolas un citas iestādes.