EK prasība kompānijai “AstraZeneca” ir – nekavējoties piegādāt Covid-19 vakcīnas saskaņā ar līgumā atrunāto grafiku. Līgums, ko EK parakstīja dalībvalstu vārdā, paredz 300 miljonu devu piegādi šogad, ar iespēju pasūtīt papildus vēl 100 miljonus.
Tomēr pirmajā ceturksnī “AstraZeneca” piegādāja tikai vienu desmito daļu – 30 miljonus devu. Kopš tā laika piegādes ir nedaudz palielinājušās, bet, pēc EK teiktā, uzņēmums otrajā ceturksnī gatavojas piegādāt tikai 70 miljonus devu – nevis 180 miljonus, kā tika solīts. Brisele vēlas, lai uzņēmums maksā soda naudu 10 eiro dienā par katru vakcīnu, ja līdz jūnija beigām tas nepiegādās 20 miljonus.
Eiropu īpaši aizskāris tas, ka “AstraZeneca” ir daudz veiksmīgāk izpildījusi savu līgumu ar Lielbritāniju. Uzņēmuma vadītājs gan taisnojas, ka līgums starp britu valdību un Oksfordas Universitāti, kas izstrādāja vakcīnu, noslēgts, vēl pirms “AstraZeneca” kļuvusi par šīs vakcīnas ražotāju.
Uzņēmums uzskata, ka ir pilnībā ievērojis vienošanos ar Briseli, un apgalvojis, ka vakcīnas pret Covid-19 ir grūti izgatavojamas, un tas ir darījis visu iespējamo, lai veiktu piegādes laikā.
Trešdien Briseles lielajā Tiesu pilī notika pirmā sēde. Uz tiesu bija ieradušies abu pušu advokāti, bet pirms tiesas sēdes neviens nebija runīgs. Ja neizdosies trešdien abas puses uzklausīt, tad sēde turpināsies piektdien, bet šonedēļ strīda rezultātu mēs vēl neuzzināsim.
Uz tiesas rezultātu būs jāgaida četri mēneši, to paziņos šī gada 25. septembrī. Tāpat par iznākumu domas dalās: daži eksperti norāda, ka EK noslēgtais līgums ar zāļu ražotāju nav pietiekami skarbs – biznesā līguma nepildīšana un soda sankcijas tiekot atrunātas daudz precīzāk.
Vienlaikus EK akcentēja, ka problēmas ir tikai ar piegādēm, pret vakcīnu kvalitāti un drošību Briselei nekādu pretenziju nav.