Panorāma

Glābsim Dāvi!

Panorāma

Soda tiesnesi par pārkāpumiem Munkevica lietā

EK Latvijas budžeta plānu atzīst par kopumā atbilstošu

EK lūdz 11 valstis sagatavot valsts budžetus atbilstoši ES prasībām

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Pēc eirozonas dalībvalstu budžeta izvērtēšanas Eiropas Komisija (EK) lūgusi 11 valstīm, tostarp Latvijai, veikt nepieciešamos pasākumus, lai nākamā gada budžeti atbilstu Eiropas Savienības (ES) prasībām.

Pilnīgi ES normām atbilst tikai Vācijas, Īrijas, Luksemburgas, Nīderlandes un Slovākijas iesniegtie budžeta plāni. Daudz iebildumu ir pret Franciju, Beļģiju, Spāniju, Itāliju un virkni citām valstīm.

Eiropas Komisijas (EK) viceprezidents, bijušais Latvijas premjerministrs Valdis Dombrovskis („Vienotība”) norāda, ka EK iebildes pret Latvijas budžetu ir saistītas ar deficīta plāniem, taču tas neesot budžetam bīstami.

Kopš smagās ES finanšu un ekonomiskās krīzes Brisele iedibinājusi tradīciju, ka visām eirozonas dalībvalstīm, pirms tās apstiprina nākamā gada budžetu, tas vispirms ir jāatrāda EK, kas pārliecinātos, ka valstis neplāno lielus deficītus vai tēriņus, kas atkal varētu sašķobīt jau tā trauslo stabilitāti un iegrūst vienotās valūtas zonu jaunās problēmās.

EK izvērtējus valstu iesniegtos naudas maku projektus un secinājusi, ka visi ir pieņemami, taču virknei valstu pie tiem vēl būs jāpiestrādā un komisija rūpīgi tam sekos līdzi.

Pilnīgi ES normām atbilst tikai Vācijas, Īrijas, Luksemburgas, Nīderlandes un Slovākijas iesniegtie budžeta plāni. Latvija ir otrā valstu grupā, kas arī kopumā ir sastādījušas ES normām atbilstošus budžetus, taču kuras EK mudina pievērst lielāku uzmanību atsevišķiem faktoriem. Latvijas gadījumā tas ir budžeta deficīts. „Valdībā apstiprinātais budžeta projekts, kas pašreiz tiek diskutēts Saeimā paredz ne lielāku procentu no IKP. Mēs zinām, ka iepriekš Saeimā tika apstiprināts vidēja termiņa budžeta ietvars, kas paredzēja zemāku budžeta deficīta līmeni – trīs gadu laikā 0,9%, 0,9% un 0,8%. Šis ietvars pilnībā atbilstu stabilitātes pakta nosacījumiem. Tagad mēs redzam nelielas novirzes,” norāda Dombrovskis.

Plānots, ka galīgo lēmumu par nākamā gada valsts budžeta projektu valdība pieņems 8.decembrī, savukārt Saeimā budžeta projekts tiks iesniegts 10.decembrī.

Vislielākās bažas EK ir par septiņām valstīm, kuru vidū ir Francija, Itālija un Beļģija, kam lūgts īpašā vēstulē skaidrot komisijai plānus samazināt gan pārāk lielo budžeta deficītu, gan ārējo parādu. Lielā uzmanības centrā piektdien Briselē bija bijušais Francijas finanšu ministrs, tagad komisārs ekonomikas, finanšu, nodokļu un muitas lietās Pjērs Moskovisī, kurš kopā ar Dombrovski iepazīstināja medijus ar budžeta izvērtējumu, taču kuram pašam nācās visai daudz atbildēt par situāciju Francijā, kas ir eirozonas otrā lielākā ekonomika un no kuras ir atkarīga visas eirozonas stabilitāte.

Francijai, Itālijai un Beļģijai ir piešķirti vēl trīs mēneši, lai izpildītu virkni mājas darbu un apstiprinātu Eiropas Komisijai, ka valstis sekos ES prasībām.

Tikmēr par darba spēku atbildīgā komisāre Marianne Teisena norādīja, ka par spīti Eiropas Savienības un eirozonas lēnajiem, tomēr pastāvīgajiem izaugsmes rādītājiem, saglabājas ļoti augsts bezdarbs un liela sociālā noslāņošanās. „Par spīti zīmēm par situācijas uzlabošanos, mums joprojām ir lielas problēmas. Bezdarbs saglabājas ļoti liels. 24 miljoni cilvēku ir bez darba. Un īpaši daudz bažu rada augstais bezdarbs jaunu cilvēku vidū. Joprojām saglabājas augsti ilgstoša bezdarba rādītāji,” sacīja Teisena.

Komisāre vērsa uzmanību, ka īpaši no šīs situācijas Eiropā cieš bērni, norādot, ka pašu dalībvalstu rokās ir sakārtot finanses un tajā pašā laikā arī novērst iespēju, ka visvairāk cieš tieši mazāk aizsargātie iedzīvotāji.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti