Diskusijas par to, ka starptautiskās korporācijas mēdz pārdot Austrumeiropā zemākas kvalitātes pārtikas preces un produktus nekā Rietumos, risinās jau vairākus gadus. Tomēr līdz šim ir veikti tikai daži pētījumi, kas to varētu pierādīt. Arī Latvijā Pārtikas un veterinārais dienests pērn ir rīkojis šādu pētījumu, bet tas nav atklājis būtiskas atšķirības produktu kvalitātē, kas būtu pretrunā ar likumiem un prasībām.
Tādēļ tagad, lai savāktu nopietnākus pierādījumus, Eiropas Komisija ir izstrādājusi kopējo metodiku, pēc kuras tiks veikti pētījumi dažādās valstīs. Eiropas Savienības izglītības komisārs Tibors Navračičs, kura pārziņā ir Vienotais pētniecības centrs, to uzskata par svarīgu soli:
“Vienotais pētniecības centrs ir izveidojis kopējo metodiku, ko var izmantot visas dalībvalstis un to laboratorijas. Tas ir skaidrs Eiropas Komisijas piedāvājums valstīm.
Mēs esam noteikuši standartus, un tagad dalībvalstis kopā ar pētniecības centru var risināt divējādas pārtikas kvalitātes jautājumu.”
Vienotais pētniecības centrs ir Eiropas Komisijas galvenā zinātniskā iestāde, kurā strādā 3000 darbinieku. Centra pārstāvis Francs Ulberts cer, ka apjomīgo analīžu rezultāti būs zināmi gada beigās:
“Mēs gribam panākt labu pārstāvniecību no dažādām Eiropas Savienības pusēm. Mēs nesagaidām, ka pētījumā piedalīsies visas 28 vai 27 dalībvalstis. Tomēr mēs noteikti gribētu, lai tiktu pārstāvētas valstis no ziemeļiem, dienvidiem, austrumiem un rietumiem. Problēma ir tajā, ka līdz šim šis jautājums bieži tika pasniegts kā Rietumi pret Austrumiem. Bet es domāju, ka mums ir nepieciešams plašāks un padziļinātāks skatījumus uz to, kas notiek visā Eiropas Savienībā.”
Arī Eiropas patērētāju organizācijas BEUC vecākā pārtikas politikas eksperte Kamila Perāna cer, ka šādi diskusija varētu pavirzīties uz priekšu. Bet viņa atzīst, ka diez vai lielo korporāciju attieksme uzreiz varētu mainīties:
“Tas ir solis pareizajā virzienā. Vismaz šos rezultātus neviens nevarēs apšaubīt. Mums ir jāredz fakti, jo nebūt ne visi piekrīt tam, kas ir augstāka vai zemāka produktu kvalitāte. Mēs gribētu, lai šīs analīzes parādītu atšķirības starp produktu receptēm. Un tad mēs varam spriest, kur ir labāka vai sliktāka kvalitāte. Es arī sagaidu, ka patērētāju aizsardzības organizācijām un industrijas pārstāvjiem var atšķirties viedokļi. Tādēļ mēs gribām redzēt rezultātus un tad mēs varēsim saprast kā tos interpretēt.”
Arī Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere, kura nesen Briselē rīkoja šiem jautājumiem veltītu diskusiju, saka, ka
daži lielie ražotāji joprojām turpina apgalvot, ka atšķirības produktu sastāvā ir skaidrojamas ar patērētāju gaumi dažādos Eiropas reģionos.
“Nu bet kā var būt dažāda gaume pirkt veļaspulveri, kas nemazgā tik tīri, vai, piemēram, kafiju, kur ir skaidrs, ka ir lietotas vecākas izcelsmes sastāvdaļas? Ir arī dažādi piemēri gan par bērnu pārtiku, gan par cepumiem, kur sviesta vietā, lai pārdotu Austrumeiropas tirgos, tiek lietots margarīns. Tādus piemērus var nosaukt ļoti daudz, un daži ražotāji joprojām negrib atzīt savu nelāgo praksi,” secina Vaidere.
Tomēr Vaidere pasvītro, ka pēdējā laikā Eiropas Komisija ir sākusi darīt krietni vairāk, lai risinātu šo jautājumu. Tādēļ lietas beidzot virzās uz priekšu. Citstarp nesen ir piedāvātas arī izmaiņas Negodīgas komercprakses direktīvā, kas ļaus labāk cīnīties ar patērētāju maldināšanu.
Savukārt patērētāju aizsardzības centra BEUC pārstāve Perāna piebilst, ka Eiropas tirgum beidzot ir jākļūst patiešam vienotam. Šobrīd atsevišķi ražotāji mēģina traucēt tirgotājiem iepirkt preces tajā valstī, kur viņi vēlas. Tādēļ patērētājiem samazinās izvēle.
